Valsts ieņēmumu dienesta uzziņa

Publicēts Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA “B”, reģ. Nr.(…), (turpmāk – Iesniedzējs) 2014.gada 17.septembra iesniegumu “Uzziņa par maksājumiem personām, kuras izveidotas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās” (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu.

Iesniedzējs faktu aprakstā sniedz šādu informāciju.

Iesniedzējs plāno noslēgt līgumu ar Honkongā reģistrētu uzņēmumu M… Limited par preču (iegādi. Saskaņā ar līgumu preces tiks piegādātas no Tianjin, Ķīnā uz Klaipēdu, Lietuvā. Preču izcelsmes valsts – Ķīna. Pēc tam Iesniedzējs plāno tālāku preču eksportu uz trešajām valstīm. Preces netiks ievestas Latvijas Republikas teritorijā.

Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astoto daļu uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenām.

Iesniedzējs uzdod jautājumus – vai Iesniedzējam būs jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no veiktajiem maksājumiem par precēm M… Limited? Kāda dokumentācija jāsagatavo, lai pamatotu, ka šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenu?

Iesniedzējs paskaidro, ka uzziņa nepieciešama pareizas likumdošanas normu izpildes un nodokļu piemērošanas nodrošināšanai.

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, no minētajiem faktiem izrietošos konkrētos jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Atbildot uz jautājumu, vai Iesniedzējam būs jāietur uzņēmumu ienākuma nodoklis no veiktajiem maksājumiem par precēm M… Limited, paskaidrojam.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās daļas 3.punktā ir noteikts, ka neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.²daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās: “maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām“.

Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” ir uzskaitītas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas. Honkonga (Sjangana, Ķīnas Tautas Republika) ir minēta šo noteikumu 1.24.apakšpunktā.

Ņemot vērā minēto likuma normu un Iesniedzēja iesniegumā ietverto informāciju, secināms, ka Iesniedzējs plāno iegādāties preces no juridiskas personas, kura ir nodibināta zemu nodokļu un beznodokļu valstī vai teritorijā – Honkongā.

Tādējādi, ja Iesniedzējs iegādāsies preces no Honkongā reģistrētā uzņēmuma M…Limited par tirgus cenām, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis no maksājuma par šīm precēm saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās daļas 3.punktu nebūs jāietur.

Savukārt gadījumā, ja Iesniedzējs iegādāsies preces no Honkongā reģistrētā uzņēmuma M… Limited par cenām, kas neatbilst tirgus cenām, tad uzņēmumu ienākuma nodoklis no maksājuma par šīm precēm saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astoto daļu būs jāietur maksājuma brīdī pēc 15 procentu likmes.

Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta devītajai daļai Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 24.punktu, ja Latvijas nodokļu maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astoto daļu, bet Latvijas nodokļu maksātājs uzskata, ka attiecībā uz šiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta devītā daļa, nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā pirms maksājumu veikšanas iesniedz iesniegumu–pieprasījumu (4.pielikums) par likuma 3.panta astotās daļas nepiemērošanu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām.

Tādējādi, lai Iesniedzējam būtu tiesības neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes, atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotajai daļai, no maksājumiem par precēm, ja tās tiks iegādātas no Honkongā reģistrētā uzņēmuma M… Limited par cenām, kas neatbilst tirgus cenām, tam būs jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta atļauja neieturēt nodokli.

Atbildot uz jautājumu, kāda dokumentācija jāsagatavo, lai pamatotu, ka šīs preces tiek iegādātas par tirgus cenu, paskaidrojam.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka šajā pantā paredzētā prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus arī ar komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Savukārt atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta otrajai daļai nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa pārsniedz 14 300 euro, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

• nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu — īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:
  • informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,
  • to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,
  • attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),
  • nemateriālā ieguldījuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme uz darījuma starp nodokļu maksātāju un šā panta pirmajā daļā minēto darījuma dalībnieku cenas (vērtības) noteikšanu,
  • informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;
• nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupas organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;
• informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju — tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas, pārdošanas stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;
• saistītu personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus paskaidrojošu informāciju — saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī darījumos iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību, informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītām personām tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;
• darījuma priekšmeta aprakstu, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;
• līguma nosacījumus darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;
• nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;
• izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);
• atkarībā no izvēlētās metodes — salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;
• citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, — savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošos dokumentus, uzņēmuma valdes, padomes, akcionāru, dalībnieku sapulču lēmumus.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta trešo daļu šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Ņemot vērā to, ka normatīvie akti nenosaka konkrētus dokumentus, kas pamato no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrēta uzņēmuma iegādāto preču tirgus cenu gadījumos, kad nodokļu maksātāja neto apgrozījums pārskata gadā nepārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa nepārsniedz 14 300 euro, līdz ar to Iesniedzējam ar savā rīcībā esošo informāciju un dokumentiem ir jāspēj pierādīt, ka darījumu cenas (vērtības) atbilst tirgus cenai (vērtībai).

Tādējādi, ja Iesniedzēja neto apgrozījums pārskata gadā nepārsniegs 1 430 000 euro un darījuma summa par preču iegādi no Honkongā reģistrētā uzņēmuma M… Limited nepārsniegs 14 300 euro, tad darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai Iesniedzējs var pamatot ar jebkuru dokumentu, kas pamato darījumu (cenas) atbilstību tirgus cenai.

Savukārt, ja Iesniedzēja neto apgrozījums pārskata gadā pārsniegs 1 430 000 euro un darījuma summa par preču iegādi no Honkongā reģistrētā uzņēmuma M… Limited pārsniegs 14 300 euro, tad darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai Iesniedzējam jāpamato, sagatavojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta otrajā daļā norādīto informāciju.

Uzziņas sniegšanai tika piemērotas šādas tiesību normas: Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotās daļas 3.punkts, 3.panta devītā daļa, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.²panta pirmās daļas 5.punkts, 15.²panta otrā daļa, 15.²panta trešā daļa, Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 24.punkts un Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumu Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm vai teritorijām” 1.24.apakšpunkts.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 101.panta ceturtajai daļai uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta otro daļu augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz uzziņu apstrīdēšanu nav augstākas iestādes, šī uzziņa nav apstrīdama un pārsūdzama.