Transfertcenu normu izmaiņas 2018. gadā

Artūrs Breicis. Žurnāls “Bilance”                                                        

Jaunie transfertcenu principi

Tāpat kā iepriekš transfertcenas regulējošās normas ir izkaisītas pa vairākiem normatīvajiem aktiem, un, lai izprastu jauno transfertcenu regulējumu, ir jāsaprot to struktūra. Tāpēc sākšu tieši ar to.

Tirgus cenas princips. Darījumu tirgus cenas princips ir nostiprināts jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta 2. daļas 2. punkta e) apakšpunktā, kas nosaka, ka transfertcenu korekcija ir uzskatāma par nosacīti sadalīto peļņu.

Savukārt transfertcenu subjektus (atšķirībā no iepriekšējā normatīvo aktu regulējuma), definē likums “Par nodokļiem un nodevām”, un šo definējumu skar arī minētie grozījumi. Lai izvairītos no pārpratumiem, uzreiz nodefinēsim vairākas lietas, kuras gan nav uzsvērtas grozījumos, tomēr kuras veido transfertcenu sistēmu. Vispirms ir jānodefinē tās personas, uz kurām transfertcenas attiecas vispār, un tikai pēc tam tās personas, kurām ir jāsagatavo obligātā dokumentācija.

Personas, uz kurām attiecas transfertcenu normas. Personas, uz kurām attiecas transfertcenu normas no 2018. gada 1. janvāra, ir uzskaitītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. daļā. Šīm personām ir pienākums ievērot darījumu tirgus vērtību un pamatot to, neatkarīgi no darījumu summām. Šis personu loks ir plašāks par to personu loku, kurām ir jāsagatavo dokumentācija. Papildus ir jāpiemin, ka pie saistītajām personām ir jāpieskaita arī uzņēmumi, kuri atrodas zemu vai beznodokļu valstīs (teritorijās), kas gan nav minētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. daļā,  bet gan likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”4. panta 10.  daļā.

Personas, kurām ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācija. Personas, kurām jāsagatavo transfertcenu dokumentācija un par kurām ir šis raksts, ir uzskaitītas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.². pantā. Personu loks, kurām ir jāsagatavo dokumentācija būs šaurāks.

Ir īpaši svarīgi uzsvērt, ka gadījumā, ja saistītajai personai nav jāsagatavo transfertcenu dokumentācija (atbilstoši likuma 15.². pantam), tas neatceļ pienākumu ievērot darījumu tirgus vērtību un sagādāt pierādījumus darījumu atbilstībai tirgus vērtībai.

Piemērs. Uzņēmums SIA “SuperTrade” ir iegādājies preces 1 mlj. eiro vērtībā no sava Lietuvas meitas uzņēmuma “SuperSupply” UAB, kā arī  saņēmis aizņēmumu (procentu likme – 10%) no sava Latvijas mātes uzņēmuma SIA “SuperFinance”. Tātad abos darījumos (preču iegāde un aizņēmuma saņemšana) transfertcenas ir jāievēro (attiecas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. p. 18. d.). Taču transfertcenu dokumentācija (atbilstoši 15.² panta prasībām) ir jāgatavo tikai par darījumu ar Lietuvas uzņēmumu (UAB) – vietējā dokumentācija. Turpretim procentu likme darījumā ar SIA “SuperFinance” ir jāpierāda, izmantojot patstāvīgi izvēlētus pierādīšanas līdzekļus (dažreiz tas nozīmēs, ka ir jāveic pilna analīze un praktiski tāpat ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija, tomēr tai vairs nav jāatbilst 15.² panta prasībām).

Kam ir saistošas transfertcenas?

Kā minēts iepriekš, pirmais solis ir novērtēt, vai uz jūsu uzņēmumu attiecas transfertcenas, proti, vai ir jāpiemēro likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. daļa.

Necitēšu jau šobrīd spēkā esošās normas šeit, vien piemetināšu, ka grozījumi attiecībā uz šo normu precizē divas lietas:

• norma par tiešo līdzdalību 20-50% tiek attiecināta tikai uz ārvalstu uzņēmumiem (18. daļas (b)), tātad uz Latvijas uzņēmumiem, kuru tiešā līdzdalība otrā uzņēmumā ir zemāka par 50%, transfertcenas neattieksies
• tiek precizēts, ka transfertcenas attiecas arī uz darījumiem ar fizisku personu, ja tai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo fizisko personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) tieši vai pastarpināti pieder vairāk nekā 50% no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai fiziskai personai (vai tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

Tātad, ja transfertcenas attiecas, tālāk ir jāanalizē likuma 15.² daļa, lai konstatētu vai ir jāgatavo transfertcenu dokumentācija.

Trīs līmeņu dokumentācija

Lai noteiktu vai uz mums attiecas transfertcenu dokumentācijas prasības, vispirms izskatīsim, kādi dokumentu veidi ir jāsagatavo.

Likuma grozījumi ir izstrādāti, ievērojot Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (turpmāk – OECD) Bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas (turpmāk – BEPS) rīcības plāna 13. aktivitātes rezultātā pārskatīto standartu transfertcenu dokumentācijai.

BEPS rīcības plāna 13. pasākuma ietvaros tika pārskatīta Transfertcenu vadlīniju transfertcenu dokumentācijas sadaļa (tika sagatavots OECD gala ziņojums par 13. aktivitāti: Transfertcenu dokumentācija un starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti, kas 2017. gada jūlijā tika iestrādāts Transfertcenu vadlīniju tekstā).

Transfertcenu dokumentācijas jaunā standarta ieviešanas galvenais mērķis ir mazināt iespējas starptautisku uzņēmumu grupām, manipulējot ar transfertcenām, mākslīgi novirzīt peļņu uz citu grupas uzņēmumu, tā iemesla dēļ, ka šim uzņēmumam ir mazāks nodokļu slogs vai kādu citu iemeslu dēļ.

Atbilstoši jaunajam standartam, transfertcenu dokumentācija sastāv no šādiem dokumentiem (trīs līmeņiem):

• Starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti (Country-by-Country report), kas ietver vispārīga līmeņa (angliski – “high level”) datus par starptautiskas uzņēmumu grupas ienākumu, materiālo aktīvu, darbinieku, nodokļu un citu ekonomisko indikatoru izvietojumu sadalījumā pa valstīm. Latvijā starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti prasības ir ieviestas likuma 15. panta devītajā daļā un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 397 “Noteikumi par starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti”.

• Globālā dokumentācija (Master file). Globālajā dokumentācijā paredzēts ietvert informāciju par visas starptautisko uzņēmumu grupas saimniecisko darbību, tajā skaitā, par saimnieciskās darbības būtību, vispārējo transfertcenu politiku, kā arī ienākumu un globālo operāciju izvietojumu.

Globālajā dokumentācijā ietveramo informāciju var iedalīt šādās piecās kategorijās (atbilstoši OECD vadlīnijām):

• Starptautiskās uzņēmumu grupas organizatoriskā struktūra – juridiskā un ģeogrāfiskā struktūra
• Grupas Biznesa modelis (vispārējs biznesa apraksts, kas ietver svarīgākos konkurētspējas avotus, piegādes ķēdes aprakstu, svarīgākās preces un pakalpojumus, grupas ietvaros veiktos pakalpojumus, ģeogrāfiskos tirgus, funkciju analīzi un veiktās reorganizācijas)
• Starptautiskas uzņēmumu grupas nemateriālais īpašums (vispārējs nemateriālā īpašuma apraksts, līgumi u.c.)
• Starptautiskas uzņēmumu grupas ietvaros veiktie finanšu darījumi – savstarpēji veiktie darījumi un transfertcenu politika
• Starptautiskas uzņēmumu grupas finanšu un nodokļu posteņi – starptautiskās uzņēmumu grupas konsolidētie finanšu pārskati, grupas ietvaros noslēgtās iepriekšējās vienošanās par cenām.

• Vietējā dokumentācija (Local file), kas atšķirībā no globālās dokumentācijas ietver vispārīgu informāciju par visu starptautisko uzņēmumu grupu, kā arī detalizētāku informāciju galvenokārt par vietējā nodokļu maksātāja būtiskiem kontrolētiem darījumiem. Vietējās dokumentācijas mērķis ir pamatot, ka kontrolētajā darījumā, kas ietekmē vietējā uzņēmuma nodokļa slogu, noteiktā cena (vērtība) atbilst tirgus cenai (vērtībai). Vietējā dokumentācija satur transfertcenu analīzi saistībā ar vietējā nodokļu maksātāja veikto kontrolēto darījumu, tajā skaitā, attiecīgo finanšu informāciju, salīdzināmības analīzi, pamatojumu transfertcenu metodes izvēlei.

Kam būs jāgatavo transfertcenu dokumentācija?

Grozījumos noteiktās prasības sagatavot transfertcenu dokumentāciju (globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju) attiecas uz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minēto nodokļu maksātāju – rezidentu vai pastāvīgo pārstāvniecību, ja izpildās 15.² panta otrajā daļā paredzētie kritēriji, un ja šis nodokļu maksātājs veic darījumus ar šādām personām:

• saistīto personu, kas likuma izpratnē ir uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu
• likuma 1. panta 18. punktā minētajām fiziskajām personām
• citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās
• saistītu personu – rezidentu, ja darījums, komerciālās vai finanšu attiecības pēc izpildītajām funkcijām, uzņemtajiem, kontrolētajiem vai vadītajiem riskiem vai izmantotajiem aktīviem ir ekonomiski saistītas (notiek vienas piegādes ķēdes ietvaros) ar šo personu darījumiem, komerciālajām vai finanšu attiecībām ar citu saistītu ārvalstu uzņēmumu vai trešajā punktā norādītajiem uzņēmumiem.

Darījumu vērtības sliekšņi                        

Grozījumi ievieš darījumu vērtības robežšķirtnes, kuras pārsniedzot nodokļu maksātājam rodas pienākums iesniegt vietējo un/vai globālo dokumentāciju.

Ja uzņēmums veic darījumus ar personām, kuras minētas iepriekšējās nodaļas (1) līdz (3) punktos tam ir pienākums veikt sekojošas darbības (4. punktā minētais gadījums ir aplūkots nākamajā sadaļā).

Nodokļu maksātājam ir pienākums 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām iesniegt VID:

• globālo dokumentāciju, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1. kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 15 000 000 eiro,
2. apgrozījums attiecīgajā finanšu gadā pārsniedz 50 000 000 eiro un kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 5 000 000 eiro,

• vietējo dokumentāciju, ja kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 5 000 000 eiro.

Pienākums 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām sagatavot un, ja VID pieprasa, mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniegt:

• globālo dokumentāciju, ja nodokļu maksātāja neto apgrozījums attiecīgajā finanšu gadā nepārsniedz 50000 000 eiro un kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 15 000 000 eiro, bet pārsniedz 5 000 000 eiro,
• vietējo dokumentāciju, ja kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro, bet nepārsniedz 5 000 000 eiro.

 VID tiesības pieprasīt informāciju

Gadījumos, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, VID būs tiesības to pieprasīt kopā ar jebkuru citu informāciju. Šīs tiesības VID varēs izmantot, lai pārbaudītu tirgus vērtības pamatotību, arī lai pārbaudītu nodokļu maksātāja transfertcenu korekciju riskus un konsultētu nodokļu maksātāju par iespējamiem transfertcenu korekciju riskiem, kā arī piedāvātu labprātīgi labot nodokļu deklarāciju vai aicinātu nodokļu maksātāju uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma vērtības atbilstību saskaņā ar likuma 16.¹ pantu.

Šī norma attieksies arī uz darījumiem, kuri ir iesaistīt starptautisko darījumu ķēdē (likuma 15.². panta otrās daļas 4. punkts). Šajā gadījumā vietējā dokumentācija ir jāsagatavo, ja izpildās divi kritēriji:

• kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro un
• vietējās dokumentācijas sagatavošanu pieprasa nodokļu administrācija.

Pieprasot vietējo dokumentāciju, nodokļu administrācija izvērtē, vai pieprasīt sagatavot visu vietējo dokumentāciju vai tikai tās noteiktas daļas.

Abos gadījumos vietējo dokumentāciju ir jāiesniedz 90 dienu laikā pēc VID pieprasījuma. Šo termiņu var pagarināt par 30 dienām, ja nodokļu maksātājs iesniedz motivētu lūgumu.

Kopsavilkums

 Shematiski jaunās prasības ir apkopotas zemāk pievienotajā tabulā.

Noslēgumā ir jāsaka, ka izmaiņas transfertcenu regulējumā nav vērtējamas kā radikālas, drīzāk gan jāsecina, ka tās ir vairāk vērstas uz normatīvo aktu sakārtošanu. Transfertcenu subjektu loks vairāk koncentrējas uz darījumiem ar ārvalstu saistītajiem uzņēmumiem, kas kopumā ir pozitīvi.

Tomēr ir jāatceras, ka transfertcenas attieksies arī uz iekšzemes uzņēmumiem, pat ja, tie nekvalificējas 15.². panta prasībām. Piemēram, tādi darījumi, kā aizdevuma procenti, vadības pakalpojumi var viegli tikt pārbaudīti no VID puses arī tajā gadījumā, ja transfertcenu dokumentācija netiek prasīta.

Papildus VID tiesības pieprasīt sagatavot dokumentāciju arī iekšzemes darījumiem (virs 250 000), ja darījums ietilps starptautiskā darījumu ķēdē, nozīmē, ka ievērojama daļa no iekšzemes uzņēmumiem tomēr ietilps potenciālā VID kontroles lokā, kas nozīmē, ka uzņēmumam, kura darījumu ķēde ir gan ar ārvalstu, gan iekšzemes saistītajiem uzņēmumiem, ir jāpievērš transfertcenām uzmanība un jāgatavojas uz potenciālu interesi no VID puses.