Transfertcenu ietekme uz gada pārskatu

Transfertcenu noteikšana attiecas uz preču pārdošanu, pakalpojumu sniegšanu vai aktīvu (t.sk. nemateriālo) pārcelšanas cenu noteikšanu starp dažādiem vienas grupas uzņēmumiem, parasti dažādās valstīs. Lai arī galvenokārt transfertcenas tiek piemērotas darījumos ar ārvalstu uzņēmumiem, tomēr arī darījumiem starp Latvijas saistītajiem uzņēmumiem ir jāatbilst tirgus cenas principam.

Tiek uzskatīts, ka peļņas pārnese ir izplatīta prakse, ko izmanto starptautiski uzņēmumi, lai sadalītu peļņu un samazinātu nodokļus. Tomēr mūsu pieredze liecina, ka problēmas transfertcenās parasti rodas gadījumos, kuros nodokļu maksātājam ir domstarpības ar VID, kuras rodas dēļ dažādas pieredzes, zināšanu utt. dēļ, nevis tā iemesla dēļ, ka par pamatu ir bijusi kāda ļaunprātība.

Transfertcenu noteikšanas ietekme uz finanšu pārskatiem var būt ievērojama, un tā var ietekmēt uzņēmuma finanšu rezultātus, nodokļu saistības un atbilstību grāmatvedības standartiem.

Ieņēmumu un izdevumu uzskaite

Transfertcenu noteikšana var ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus, jo tā ietekmē cenas, par kādām preces un pakalpojumi tiek pārdoti starp saistītiem uzņēmumiem. Tas var radīt atšķirības ieņēmumu un izdevumu atzīšanā.

Šis ir primārais veids, kā transfertcenas ietekmē gada pārskatus. Attiecībā uz gada pārskatiem, ts.k. revīzijas atzinumiem ir vērojamas divas galējības.  Pirmkārt, gada pārskatos visbiežāk ir norādīts, ka darījumi ir veikti pēc tirgus (parastām) cenām un šāds secinājums ne ar ko nav pamatots. Otra, galējība ir, ka gada pārskatu revīzijas atzinumā revidents norāda, ka transfertcenas nekā nav pamatotas un ir iespējamas būtiskas kļūdas. Gan vienā gan otrā gadījumā nodokļu maksātājam ir jāsadarbojas ar revidentu, sniedzot nepieciešamos aprēķinus u.c. informāciju, kas nepieciešams, lai revidents gūtu pārliecību, ka transfertcenas ir piemērotas atbilstoši. Taču tas nozīmē, ka arī revidentam ir jāizvērtē visi ietekmējošie faktori, nevis, piemēram, tikai fakts, ka nodokļu maksātājs nav sagatavojis transfertcenu dokumentāciju.

Kādas ir tipiskās situācijas, kas rada riskus?

Ja preces/pakalpojumi tiek pārdoti saistītajām pusēm, parasti tiek izmantota tīrās peļņas/izmaksu pieskaitīšanas metode, izmaksu bāzei piemērojot uzcenojumu (pieņemot, ka izmaksu bāze ir nekontrolēta). Visbiežākā problēma attiecībā uz ieņēmumiem, ir tā, ka pārdodot preces vai it īpaši pakalpojumus saistītajām pusēm netiek ņemta vērā visa izmaksu  bāze. Piemēram, pakalpojuma sniedzējs sasniedzot vadības pakalpojumus, izmaksā darbiniekam prēmiju 2023. gada janvārī, kura tiek iekļauta 2022.gada izdevumos, jo ir saistīta ar šo periodu, kurā darbinieks ir veiksmīgi pildījis pienākumus. Taču šīs izmaksas netiek iekļautas 2022.gada transfertcenu aprēķinos, jo uzņēmums ir izsniedzis rēķinus, katra mēneša beigās, balstoties uz pilno izmaksu plus pieeju. Tādējādi veidosies situācija, ka 2022. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā rodas zaudējumi. Ja ieņēmumi ir zem tirgus vērtības, vai izdevumi ir virs tirgus vērtības, vislabākais veids, kā atrisināt šo problēmu ir transfertcenu koriģējoša rēķina izrakstīšana, kas tiek veikta gada pēdējā mēnesī vai uzreiz pēc gada noslēgšanas un iekļauta iepriekšējā gadā.

Preču izplatītāju galvenā problēma bieži vien ir nepareizas iegādes cenas no saistītā uzņēmuma noteikšana. Pārdodot preces nesaistītajiem klientiem cenas diktē tirgus, tā, piemēram, klients var pieprasīt būtisku atlaidi, kas samazinās bruto peļņu. Šāds samazinājuma rezultātā bruto peļņa var nesegt administratīvās izmaksas, un attiecīgi radīsies zaudējumi. Līdz ar to, preču iegādes darījumos ir būtiski kontrolētā darījuma līgumā paredzēt mehānismu, kā iegādes cenas tiek koriģētas atbilstoši izmaiņām tirgū. Protams, ir iespējama situācijas, kurā visus riskus uzņemas preču izplatītājs, kā rezultātā tam var rasties zaudējumi, tomēr šādas situācijas ir grūti pamatojamas un var strādāt tikai īsā termiņā.

Uzņēmuma ienākuma nodokļa risks

No iepriekšējā punktā aprakstītā izriet nodokļu riski, transfertcenu noteikšana var ietekmēt uzņēmuma nodokļu saistības, jo tā caur ieņēmumu samazināšanu vai izmaksu pieaugumu var ietekmēt peļņas sadalījumu starp dažādām jurisdikcijām. Nodokļu iestādes var apstrīdēt transfertcenu noteikšanas pasākumus, ja uzskata, ka tie neatbilst nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem, kā rezultātā rodas papildu nodokļu saistības un soda naudas, un kavējuma naudas.

Transfertcenu dokumentācijas esamība.

Transfertcenu dokumentācijas esamība ir svarīga, lai pamatotu darījumus starp saistītajiem uzņēmumiem, tomēr, noteiktos gadījumos tā ir obligāta. Atgādinu, ka dokumentācija kļūst obligāta, ja darījumu starp saistītajiem uzņēmumiem kopsumma sasniedz 250 000 EUR gadā. Gadījumā, ja kontrolēto darījumu kopsumma sasniedz 5 milj. EUR, tad ir svarīgi ne vien sagatavot, bet arī termiņā iesniegt dokumentāciju VID.

Latvijā pastāv diezgan būtiska problēma, proti, nodokļu saistība, kas izriet no transfertcenu korekcijām ir jānorāda gada pēdējā (decembra) deklarācijā, t.i.  līdz nākamā gada 20.janvārim. Gada pārskats ir jāiesniedz 4 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, savukārt transfertcenu dokumentācija ir jāsagatavo līdz nākamā gada 31. decembrim.

Veidojas diezgan absurda situācija, kurā nodokļu maksātājam jau gada beigās ir jāsaprot vai darījumi tiek veikti, ievērojot transfertcenu principus. Lai to izdarītu, ir regulāri jāseko līdzi cenu veidošanai un pašās gada beigās jāizsniedz koriģējošie rēķini.

Lai izvairītos no šādām problēmām ir ieteicams izveidot transfertcenu sistēmu un sekot tai līdzi patstāvīgi – sagatavojot budžetu un kontrolējot tā izpildi. Lai pilnībā izslēgtu riskus, ir ieteicams sagatavot dokumentāciju līdz gada pārskata sagatavošanai. Tas novērsīs transfertcenu risku atspoguļošanos gada pārskatā, kā arī samazinās nokavējuma naudas risku, kas rastos, ja izrādīsies, ka ir jāveic transfertcenu korekcijas UIN deklarācijā.

Atbilstība grāmatvedības standartiem.

Kontrolēto darījumu līgumiem jāatbilst grāmatvedības standartiem, piemēram, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP). Šo standartu neievērošana var izraisīt nepareizu uzņēmuma finanšu stāvokļa atspoguļošanu. Problēma, ir tā, ka darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem no funkciju un risku viedokļa, bieži vien ir ierobežoti, jo saistītajam uzņēmumam ir deleģēta tikai atsevišķu funkciju izpilde.

Piemēram gadījumā, kad uzņēmuma grupa sastāv no pakalpojuma sniedzēja un starpnieka, pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu klientiem, izmantojot starpnieku, kura vienīgā funkcija ir dokumentu kontrole un maksājumu kontrole, tad formāli pakalpojuma sniedzējs ir šis starpnieks, kurš izsniedz klientam rēķinu par pilnu summu. Bet piemērojot grāmatvedības principus, piemēram, “Ieņēmumi”, kļūst skaidrs, ka nav pamatoti atzīt saņemtās naudas summās pilnā apjomā kā ieņēmumus, Proti, korekti ir atzīt tikai starpniecības ieņēmumus, kas rodas no faktiski uzņemto risku un funkciju izpildes.

Finanšu rādītāji

Kā rezultāts augšminētajām darbībām transfertcenu noteikšana var ietekmēt uzņēmuma finanšu rādītājus, piemēram, aktīvu atdevi, pašu kapitāla atdevi un peļņas normu. Ja transfertcenu noteikšanas vienošanās rada zemāku peļņu noteiktās jurisdikcijās, tas var ietekmēt šos rādītājus, kas savukārt var ietekmēt to, kā investori un kreditori vērtē uzņēmuma finanšu rādītājus, un, piemēram, samazināt saistītā uzņēmuma iespējas saņem bankas kredītu vai ierobežot uzņēmuma konkurētspēju tirgū.

Ko darīt?

Vispirms svarīgākais ir saprast kontrolētā uzņēmuma cenošanas principu – kāda metode tiek piemērota un kādi ir salīdzināmie dati/darījumi.

Otrs solis ir izstrādāt gadam budžetu vai vismaz cenu aprēķinus  un pārskata gadam ritot kontrolēt budžeta izpildi.

Gadam noslēdzoties vai tuvojoties izskaņai, izvērtēt iespējamās novirzes un izstrādāt priekšlikumus to atrisināšanai (koriģējošs rēķins, paskaidrojumi utt.).

Šāds gada beigu novērtējums būs labs un pietiekami precīzs pamats, lai veiktu korekcijas UIN deklarācijā (ja tas ir iespējams), kā pamats iesniegšanai revidentiem, kā arī pamats transfertcenu dokumentācijas izstrādei. Uzsvēršu, ka tā ir rekomendācija nevis  obligāta prasība,  jo transfertcenu dokumentācijas izstrāde līdz gada pārskatu iesniegšanai nav obligāta.

Kā pēdējais solis ir vispusīgas un visaptverošas transfertcenu dokumentācijas izstrāde, kuru var veikt gada laikā pēc pārskata gada beigām, bet šādas dokumentāciju izstrāde nav pašmērķis, bet gan apraksts un pamatojums esošai transfertcenu sistēmai.