LatviešuVirsraksts: Tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem saistīto uzņēmumu starpā
Tēze: Lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, vienlaikus jāpastāv visiem likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem priekšnosacījumiem, tostarp preces un pakalpojumi jāiegādājas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
Tēze: Arī tad, ja pakalpojumi iegādāti vienīgi apliekamo darījumu veikšanas sagatavošanās posmā, ir būtiska šo pakalpojumu tieša un tūlītēja saikne ar iecerētajiem apliekamajiem darījumiem.
Tēze: Tas, ka persona iegādājusies pakalpojumus sev piederošu komercsabiedrību nekustamā īpašuma attīstīšanai, pats par sevi nenorāda uz to, ka iegādātie pakalpojumi izmantoti personas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Savstarpēji saistītas sabiedrības nav viena un tā pati persona. Iecere nākotnē veikt reorganizāciju, saplūstot uzņēmumu saistībām, pati par sevi nevar būtu pamats vēl pirms reorganizācijas viena uzņēmuma saistības uzskatīt par cita uzņēmuma saistībām.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta
2015.gada 14.augusta
SPRIEDUMS
Lieta Nr.A420467011
SKA – 238/2015
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnese R.Vīduša
tiesnese J.Briede
tiesnese I.Skultāne
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA “Riga Lubanas” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 11.februāra lēmuma Nr.22.4.6/9626 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.jūnija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēja SIA “Riga Lubanas” no dažādām personām iegādājās konsultāciju, mārketinga, projektēšanas, vadības, juridiskos un uzkopšanas pakalpojumus, atskaitot priekšnodoklī pakalpojumu sniedzēju rēķinos norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu.
Valsts ieņēmumu dienests audita rezultātā samazināja pieteicējai no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli un aprēķināja soda naudu. Dienests uzskata, ka pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo nav konstatējama saistība starp pakalpojumiem un pieteicējas saimniecisko darbību un ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajiem darījumiem. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 11.februāra lēmumu Nr.22.4.6/9626.
[2] Pieteicēja iesniedza administratīvajā tiesā pieteikumu par minētā lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par pievienotās vērtības nodokļa pārmaksas atmaksu.
[3] Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.
[4] Apgabaltiesa, izskatījusi lietu apelācijas kārtībā, ar 2014.gada 27.jūnija spriedumu pieteikumu daļēji apmierināja. Tiesa atcēla Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu daļā, kas attiecas uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām darījumos ar SIA “ARHITEKTONIKA projektēšanas grupa”, SIA “HOME”, SIA “APARTMENT.LV”, SIA “Financial Bridge”, SIA “AGENTS AND ADVISORS”, zvērinātu advokātu biroju “Kabuce, Punka un partneri”, un SIA “TĪRĪBA”. Spriedums šajā daļā pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[4.1] Pieteicēja ir Norvēģijas koncerna uzņēmums, kas dibināts ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Projekta īstenošanai – daudzstāvu ēkas būvniecībai – tika izvēlēts zemesgabals A.Deglava un Lubānas ielu savienojumā. Pieteicēja iegādājās zemesgabalu A.Deglava ielā 188 un Lubānas ielā 155 īpašnieku SIA “AUGSTBŪVE” un SIA “Augusta Deglava 188” kapitāldaļas, plānoja iegādāties minētos zemesgabalus, kā arī veikt uzņēmumu restrukturizāciju, apvienojot tos (tiem visiem bija viens īpašnieks). Pieteicēja arī uzņēmās visas ar būvniecības ieceri saistītās izmaksas.
[4.2] Pieteicēja pretendē uz priekšnodokļa atskaitījumu saistībā ar SIA “ARHITEKTONIKA projektēšanas grupa” izrakstīto rēķinu par pētījumu “Transporta plūsmas ietekme uz pieguļošo satiksmes infrastruktūru Lubānas un Deglava ielu krustojumā” un rēķinu par ģeoloģiskās priekšizpētes darbiem būvlaukumam Lubānas un Deglava ielu krustojumā. Minētie darbi ir izpildīti, un pieteicējai ir nodoti attiecīgie izpētes materiāli.
Iesniegumu par plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu būvniecības iecerei “Daudzfunkcionālais centrs Rīgā, Augusta Deglava ielā 188, Augusta Deglava ielā bez numura un Lubānas ielā 155” iesniegusi SIA “AUGSTBŪVE”, kura kā pasūtītāja norādīta arī būvvaldes izsniegtajā rēķinā par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu. Tas izskaidrojams ar to, ka tieši šī sabiedrība bija apbūvei paredzētā zemesgabala īpašniece. Minētais nav pietiekams pamats, lai apšaubītu pieteicējas saistību ar SIA “ARHITEKTONIKA projektēšanas grupa” sniegtajiem pakalpojumiem. Projekta virzību jau kopš 2007.gada 5.janvāra veica pieteicēja. Tieši pieteicēja apmaksāja SIA “ARHITEKTONIKA projektēšanas grupa” izrakstītos rēķinus. Pieteicēja arī samaksājusi pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu. Turklāt rēķinu izrakstīšanas brīdī pieteicēja bija visu SIA “AUGSTBŪVE” kapitāldaļu īpašniece.
Eiropas Savienības Tiesa lietā C-496/11 atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir pat gadījumā, ja tāda holdinga sabiedrība, kas papildus savai galvenajai darbībai, kas ir tādu sabiedrību kapitāldaļu pārvaldīšana, kurās tai pieder visas kapitāldaļas vai to daļa, iegādājas preces vai pakalpojumus, par kuriem tā pēc tam izraksta rēķinus minētajām sabiedrībām, ja iepriekš iegādātajiem pakalpojumiem ir tieša un tūlītēja saikne ar vēlāk veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem.
Apgabaltiesa nesaskata iemeslu, kādēļ mātesuzņēmumam liegt šādas tiesības, ja tas vēlāk nav izrakstījis attiecīgu rēķinu meitasuzņēmumam. Pieteicēja ir pamatojusi savu interesi veikt darbības, kas vērstas uz konkrētā attīstības projekta īstenošanu, un lietā esošie pierādījumi apliecina, ka pieteicēja attiecīgas darbības tiešām ir veikusi. Pieteicēja arī ir pamatojusi izvēlēto norēķinu kārtību, norādot, ka ir apņēmusies segt attiecīgās izmaksas, bet pēc tam, kad īpašuma attīstības projekts tiks īstenots un no īpašuma tiks gūta peļņa, uzņēmumi vienosies par šo izmaksu segšanu un plānotās peļņas sadales kārtību.
Pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli nevar tikt ierobežotas, neraugoties uz to, ka plānotā saistīto uzņēmumu restrukturizācija nav notikusi un pieteicēja īpašumus nav iegādājusies. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas un Augstākās tiesas atziņām šādā situācijā priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības varētu tikt liegtas vienīgi tad, ja šīs tiesības būtu iegūtas negodīgā ceļā.
[4.3] Ievērojot minētos apsvērumus par pieteicējas saistību ar zemesgabalu īpašniecēm un izvērtējot darījumu dokumentus kopsakarā ar pieteicējas paskaidrojumiem, secināms, ka pieteicējai nepamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības arī darījumos ar pārējiem darījumu partneriem – SIA “HOME” (pārvaldīšanas pakalpojumi), SIA “APARTMENT.LV” (konsultācijas un vadības pakalpojumi), SIA “Financial Bridge” (konsultāciju pakalpojumi), SIA “Agents and Advisors” (konsultācijas un dokumentācijas sagatavošana konkursam saskaņā ar līgumu Nr.47/2009). No līgumiem un rēķiniem ir identificējami pakalpojumi, kurus pieteicēja saņēmusi un apmaksājusi. Tas, ka pieteicēja nebija līgumu objektu – zemesgabalu – īpašniece, nenozīmē, ka tai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem pakalpojumiem.
[5] Valsts ieņēmumu dienests par apgabaltiesas spriedumu iesniedzis kasācijas sūdzību, norādot tajā turpmāk minētos apsvērumus.
[5.1] Tiesa pretēji Eiropas Savienības Tiesas sniegtajam skaidrojumam lietā C-496/11 uzskatījusi, ka pieteicēja drīkstēja neizrakstīt rēķinus saistītajiem uzņēmumiem par nekustamo īpašumu projekta attīstīšanai saņemtajiem pakalpojumiem. Saistītajiem uzņēmumiem faktiski neradās izmaksas, jo tiem netika izsniegti rēķini. Pieteicējas un tās saistīto uzņēmumu starpā nebija ar pievienotās vērtības nodokli apliekamu darījumu.
[5.2] Tiesai bija jāpārbauda apstākļi, kas attiecas uz saistīto uzņēmumu maksātnespējas procesu un projekta neīstenošanu. Nekustamie īpašumi 2013.gada novembrī nonākuši ar pieteicēju nesaistītas sabiedrības īpašumā. Nekustamie īpašumi auditētajā periodā neieguva ražošanas līdzekļu raksturu, tādēļ to pārdošana nebija ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums.
[5.3] Faktiski pieteicēja bija izmaksu centrs saistīto uzņēmumu grupā, kas neuzņēmās izdevumus par darbaspēku, bet tikai ieguva priekšnodokli. Turklāt pieteicēja faktiski sniedza pakalpojumu saistītajiem uzņēmumiem caur pieteicējas amatpersonu K.K., kas vienlaikus bija amatpersona un 50 procentu kapitāldaļu turētājs SIA “HOME” un amatpersona pieteicējas saistītajos uzņēmumos SIA “AUGSTBŪVE” un SIA “Augusta Deglava 188”. Tādēļ pieteicējai nevarēja rasties tiesības uz priekšnodokli, bet tai bija jāmaksā nodoklis kā pakalpojumu sniedzējam par meitas uzņēmumam sniegtajiem pakalpojumiem.
No pieteicējas pārstāvja tiesas sēdē sniegtās atbildes izriet, ka priekšnodokli varētu nemaksāt, ja K.K. formāli saņemtu algu pieteicējas saistītajos uzņēmumos, nevis SIA “HOME”, bet pierādījumus, kas pamato izmaksu sadales ierobežojumus, lai izmaksas neattiecinātu uz SIA “AUGSTBŪVE” un SIA “Augusta Deglava 188”, pieteicēja nav iesniegusi.
[5.4] Spriedumā nav uzskaitīti visi lēmumā norādītie argumenti, tostarp, ka auditam nav uzrādīti citi dokumenti, no kuriem varētu secināt, kādus konkrēti vadības un administrēšanas pakalpojumus SIA “HOME” ir sniegusi. Pieteikuma pielikumā norādītie dokumenti neuzrāda ziņas par faktiem, lai, ņemot vērā tikai tos, būtu iespējams identificēt visus pakalpojumus (nekustamo īpašumu projekta izstrāde, projekta attīstīšana, biznesa plāna izstrāde, investoru piesaistīšana u.c.).
[6] Pieteicēja paskaidrojumos kasācijas sūdzību neatzīst un norāda turpmāk minētos apsvērumus.
[6.1] Atbildētāja nepamatoti uzskata, ka pieteicējai bija jāizraksta rēķini saistītajiem uzņēmumiem. Pieteicējas gadījums vērtējams kā tāds, kuram ir tieša un tūlītēja saikne ar vēlāk veiktajiem darījumiem, kas dod tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Visi iegādātie pakalpojumi iegādāti ar nodomu īstenot nekustamā īpašuma attīstīšanas projektu un pēc būtības veidoja sagatavošanās darbus projekta īstenošanai.
[6.2] Nekustamie īpašumi tika pārdoti SIA “Salvus 3” saistīto uzņēmumu maksātnespējas procesā neatkarīgi no pieteicējas gribas, līdz ar to šie apstākļi neattiecas uz pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodokli.
[6.3] Dienesta argumenti par to, ka pieteicēja neuzņēmās izdevumus par darbaspēku un sniedza pakalpojumus saistītajiem uzņēmumiem caur pieteicējas amatpersonu, nav ietverti administratīvā akta pamatojumā.
[6.4] Dienesta argumenti par SIA “HOME” izrakstītajiem rēķiniem vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu.
Motīvu daļa
[7] Valsts ieņēmu dienests nav konstatējis vairāku pakalpojumu saikni ar pieteicējas saimniecisko darbību tādēļ, ka šie pakalpojumi attiecināmi uz pieteicējas meitassabiedrībām SIA “AUGSTBŪVE” un SIA “Augusta Deglava 188” piederošu nekustamo īpašumu attīstīšanu (apbūvi). Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka starp pieteicēju un tās meitasuzņēmumiem nav bijuši ar pievienotās vērtības nodokli apliekami darījumi. Savukārt pieteicēja norāda, ka pakalpojumi bija nepieciešami apliekamo darījumu nodrošināšanai. Par šādiem apliekamajiem darījumiem pieteicēja uzskata nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu, nomu un pakalpojumus, kas saistīti ar īpašuma apsaimniekošanu, ko pieteicēja bija plānojusi veikt, īstenojot nekustamā īpašuma attīstības projektu.
[8] Saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, vienlaikus jāpastāv visiem normā minētajiem priekšnosacījumiem, tostarp preces un pakalpojumi jāiegādājas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.
[9] Attiecībā uz pakalpojumiem vai precēm, kas tiek iegādātas, lai sagatavotos apliekamo darījumu veikšanai, jāņem vērā arī Eiropas Savienības Tiesas atziņas šajā jautājumā.
Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka saimnieciskā darbība var sastāvēt no vairākiem secīgiem darījumiem, arī secīgu darbību kopuma. Līdz ar to arī sagatavošanās darbi, tostarp objekta iegāde, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ir jāuzskata par saimniecisko darbību. Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu personai, kura ir veikusi sagatavošanas darbus, paliek arī tad, ja vēlāk, piemēram, rentabilitātes pētījuma rezultātā tiek nolemts nepāriet pie darbības fāzes un apliekamos darījumus neveikt. Taču ir nepieciešama tieša un tūlītēja saikne starp noteiktu sākotnējo darījumu un vienu vai vairākiem vēlākiem darījumiem vai darījumiem, kas dod tiesības uz nodokļa atskaitījumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2005.gada 3.marta sprieduma lietā C-32/03 22., 26.punktu; 2007.gada 8.februāra sprieduma lietā C-435/05 23., 24.punktu). Tas, kā pareizi izprast terminu “tieša un tūlītēja saikne”, ir atkarīgs no katra gadījuma; to, vai šāda saite eksistē, ir jānoteic tiesai, kura izskata konkrēto lietu. Turklāt nepieciešams, lai iegādātās preces un pakalpojumi ir patiešām vajadzīgi saimnieciskās darbības un apliekamu darījumu nodrošināšanai (sk. Senāta 2007.gada 8.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-23/2007 15.punktu; Eiropas nodokļi Latvijā, Latvijas Ekonomists, Ernst&Young, Rīga: 2004, 49.-51.lpp.; sal. Senāta 2008.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-46/2008 12., 14.punktu).
Tātad arī tad, ja pakalpojumi iegādāti vienīgi apliekamo darījumu veikšanas sagatavošanās posmā, ir būtiska šo pakalpojumu tieša un tūlītēja saikne ar iecerētajiem apliekamajiem darījumiem.
[10] Apgabaltiesas secinājumi par labu pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām balstīti vairāku apstākļu kopumā: pieteicēja ir veikusi rēķinu apmaksu; pieteicējai pieder visas SIA “AUGSTBŪVE” kapitāldaļas (tai savukārt pieder SIA “Augusta Deglava 188” kapitāldaļas, un katrai no šīm sabiedrībām pieder nekustamais īpašums, kuru plānots attīstīt); pieteicēja ir pamatojusi savu interesi veikt darbības, kas vērstas uz nekustamā īpašuma projekta īstenošanu.
Tas, ka pieteicēja iegādājusies pakalpojumus sev piederošu komercsabiedrību nekustamā īpašuma attīstīšanai (kas, iespējams, novestu pie šo komercsabiedrību apliekamajiem darījumiem), pats par sevi nenorāda uz to, ka iegādātie pakalpojumi izmantotipieteicējas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Pieteicēja, SIA “AUGSTBŪVE” un SIA “Augusta Deglava 188”, lai arī ir savstarpēji saistītas sabiedrības, tomēr nav viena un tā pati persona. Tādēļ pieteicējas darījumi par pakalpojumu iegādi vienlaikus automātiski nav uzskatāmi par pieteicējas saistīto uzņēmumu darījumiem, un pieteicējas saistīto uzņēmumu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie (iecerētie vai nākotnē iespējamie) darījumi vienlaikus nav uzskatāmi par pieteicējas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajiem darījumiem.
Apgabaltiesa nav izvērtējusi, vai pastāv tieša un tūlītēja saikne starp pieteicējas iegādātajiem pakalpojumiem un pieteicējas pašas apliekamajiem darījumiem.
[11] No Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 6.septembra sprieduma lietā C-496/11, uz kuru atsaukusies apgabaltiesa, neizriet citādāki secinājumi. Tiesa minētajā spriedumā atzinusi, ka tādai holdinga sabiedrībai, kas papildus savai galvenajai darbībai, kas ir tādu sabiedrību kapitāldaļu pārvaldīšana, kurā tai pieder visas kapitāldaļas vai to daļa, iegādājas preces vai pakalpojumus, par kuriem tā pēc tam izraksta nodokļa rēķinu minētajām sabiedrībām, ir atļauts atskaitīt samaksāto pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa summu ar nosacījumu, ka iepriekš iegādātajiem pakalpojumiem ir tieša un tūlītēja saikne ar vēlāk veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem, kas dod tiesības uz atskaitīšanu.
Apgabaltiesa minētās atziņas kontekstā uzskatījusi, ka nav nozīmes tam, vai pieteicēja ir izrakstījusi rēķinus saistītajām sabiedrībām. Minētajā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā patiešām uzsvars nav likts uz to, vai holdinga sabiedrība ir izsniegusi rēķinus meitassabiedrībai, un tas arī nebija minētās lietas būtisks apstāklis Tiesas sniegtās tiesību normu interpretācijas nolūkā. Taču tas, ka starp šīm sabiedrībām ir notikusi savstarpēja norēķināšanās, liecinātu par savstarpēju darījumu pastāvēšanu, kas savukārt ļautu apsvērt pieteicējas iegādāto pakalpojumu saikni ar tās apliekamajiem darījumiem. Pievienotās vērtības nodokļa rēķina izrakstīšana pieteicējas meitassabiedrībām par tām sniegtajiem pakalpojumiem (neatkarīgi no tā, vai pieteicēja tos sniegusi pati saviem spēkiem vai piesaistot ārpakalpojumus) atbilstu vispārīgajai pievienotās vērtības nodokļa sistēmai un novestu pie tā, ka pieteicējas meitassabiedrības šos pakalpojumus un par tiem aprēķināto pievienotās vērtības nodokli ņemtu vērā, nosakot cenas preču vai pakalpojumu galapatērētājiem. Proti, ir jāpatur prātā, ka jāpastāv secīgai (nepārtrauktai) darījumu ķēdei, lai varētu veikt priekšnodokļa atskaitīšanu atbilstoši samaksātajām pievienotās vērtības nodokļu summām, kuras reāli samaksās preces/pakalpojuma patērētājs. Iekams Latvijā netika ieviesta iespēja veidot pievienotās vērtības nodokļa grupas, saistītie uzņēmumi nevar tikt uzskatīti par vienu subjektu norēķiniem ar valsti attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, savukārt iecere nākotnē veikt reorganizāciju, saplūstot uzņēmumu saistībām, pati par sevi nevar būtu pamats vēl pirms reorganizācijas viena uzņēmuma saistības uzskatīt par cita uzņēmuma saistībām.
[12] Pieteicēja paskaidrojumos norāda, ka pakalpojumu iegāde veidoja sagatavošanās darbus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma projekta īstenošanai. Uz šādiem apsvērumiem būtu pamats atsaukties vienīgi tādā gadījumā, ja būtu konstatējams, ka šie darbi veikti pašas pieteicējas apliekamo darījumu nodrošināšanai. Vienīgi abstrakta iespēja, ka nākotnē pieteicēja un tai piederošie uzņēmumi būtu varējuši tikt sapludināti (restrukturizēti) vai ka pieteicēja būtu iegādājusies nekustamos īpašumus, nepadara pieteicējas izdarītu pakalpojumu iegādi par sagatavošanos pašas apliekamo darījumu nodrošināšanai.
[13] Tā kā apgabaltiesa ir spriedumu pamatojusi kļūdainā secinājumā par saistīto uzņēmumu nodokļa samaksas pienākuma un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām un tā kā tas ir ietekmējis spriedumu visā tā pārsūdzētajā daļā, ir pamats sprieduma atcelšanai, neizvērtējot pārējos argumentus.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1 panta pirmās daļas 2.punktu, 348.panta 2.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.jūnija spriedumu daļā, kurā atcelts Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 11.februāra lēmums Nr.22.4.6/962 daļā un nosūtīt lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.
Atmaksāt Valsts ieņēmumu dienestam drošības naudu 71,14 euro.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesību aktu rādītājs
Likums “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts