LatviešuArtūrs Breicis par intelektuālo īpašumu
Mūsdienās komercdarbība nav iedomājama bez preču un pakalpojumu atpazīstamības. Mums katram ir sava iecienītā auto marka, brokastu ēdam pārslas, no kuru iepakojuma uz mums noraugās smaidīgi zvēriņi, un dodam priekšroku apģērbam, uz kura ir izšūts pazīstama dizainera vārds. Atpazīt preces palīdz tas, ko mēs saucam par zīmolu jeb preču zīmi. Veikalos atrodamie zīmoli mums šķiet pašsaprotami, taču tikai pats uzņēmējs (vai uzņēmēji vairākās paaudzēs), kurš šo zīmi ir izdomājis, ieviesis, izlolojis līdz pilnībai, zina, kāda ir tā vēsture, cik smags darbs ieguldīts, kādas izmaksas tas ir prasījis un kāda ir tā reālā vērtība. Brīdī, kad prece – minerālūdens, šokolāde, apģērbs vai veļas pulveris – no parastas preces kļūst par preci ar vārdu, zīmols kļūst par nemateriālu īpašumu, kuram ir patstāvīga vērtība. Kā jau katra vērtība, tā ir pakļauta dažādiem riskiem, pret kuriem tā jāaizsargā. Vispirms ir jāizsver iespējas reģistrēt izņēmuma tiesības uz preču zīmi. To mērķis ir aizliegt citām personām komercdarbībā izmantot konkrētajai preču zīmei identisku vai sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar identiskām vai līdzīgām precēm. Tomēr zīmola reģistrācija nepasargā no biznesa riskiem, kuriem materializējoties preču zīme var tikt neatgriezeniski zaudēta. Aplūkosim piemēru. Konditorejas uzņēmums SIA Smalkās pērles, kuram pieder preču zīmes uz izstrādājumiem Jautrā pērle un Pērļu lietus, kļūdainas finansēšanas politikas dēļ kļūst maksātnespējīgs un likvidācijas rezultātā šīs zīmes zaudē. Lai nodrošinātos pret šādu risku, SIA Smalkās pērles īpašnieki var pieņemt lēmumu par preču zīmju nodošanu citam tiem piederošam uzņēmumam – SIA Pērļu zvejnieks. SIA Pērļu zvejnieks uzdevums būs turēt šīs preču zīmes īpašumā, tās attīstīt un aizsargāt kā arī izsniegt licenci par preču zīmju lietošanu SIA Smalkās pērles. Tādā veidā preču zīme atradīsies drošībā arī SIA Smalkās pērles maksātnespējas gadījumā. Ja uzņēmuma darbība paplašinās, piemēram, Lietuvā un Igaunijā nodibinot uzņēmumus Smalkas perles UAB un Smalkas perles OU, kuri ražos un pārdos produktus Jautrā pērle un Pērļu lietus, nākamais SIA Pērļu zvejnieks solis būtu izsniegt licences šiem uzņēmumiem, piemēram, noslēdzot ar tiem licences līgumu vai franšīzes līgumu par preču zīmes un komerciālā know-how izmantošanu. SIA Pērļu zvejnieks sāks veidoties pastāvīgs ienākums no intelektuālā īpašuma komerciālas izmantošanas, un šajā brīdī radīsies jautājums – kurā valstī šādu uzņēmumu izvietot? Valstis cenšas konkurēt savā starpā, piedāvājot intelektuālā īpašuma izvietošanai labvēlīgus noteikumus. Līdz pagājušā gada beigām arī Latvija piedāvāja nodokļu atvieglojumu – pusotrkāršā apmērā atskaitīt licenču (t. sk. preču zīmju) iegādes izmaksas. Tomēr tagad šis atvieglojums ir izslēgts un attiecībā uz preču zīmju uzturēšanu Latvijas nodokļu režīm vairs nav no tiem labvēlīgākajiem.
Intelektuālā īpašuma pārnešana pasaules praksē
Preču zīmes ir tikai daļa no intelektuālā īpašuma, kuru iespējams viegli pārvietot no vienas valsts uz citu. Tādas kompānijas kā Apple, Google, Amazon un Microsoft līdz šim ir pārvietojušas intelektuālo īpašumu, piemēram, patentus un autortiesības uz programmatūru, kas liek darboties to ražotajām precēm, uz intelektuālajam īpašumam labvēlīgām valstīm, tādām kā Luksemburga vai Nīderlande. Jāpiemin arī ātrās apkalpošanas kafejnīcu tīkls Starbucks, kas izpelnījies ievērību sakarā ar franšīzes maksāšanu par preču zīmi un biznesa procesu izmantošanu īpaši izveidotiem intelektuālā īpašuma uzņēmumiem. Lai gan šo kompāniju darbība ir bijusi sabiedrības uzmanības lokā, jo tās ievērojami samazinājušas nodokļu maksājumus, piemēram, Apple ASV vai Starbucks Lielbritānijā, tomēr šāda darbība nav uzskatāma par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (tax evasion), bet gan par nodokļu plānošanu (tax avoidance), t. i., plānošana notiek likuma ietvaros. Kas nodrošina šo likumību? Trīs lietas: labvēlīgais nodokļu režīms attiecīgajā valstī, darījuma atbilstība transfertcenu principiem (transfer pricing) un komercdarbības pamatojuma nodrošināšana (business substance). Kā tas darbojas? Turpinot iepriekšējo piemēru – konditorejas uzņēmums SIA Smalkās pērles izveido uzņēmumu valstī, kas ir labvēlīga intelektuālā īpašuma izvietošanai (piemēram, Kiprā); nosauksim šo uzņēmumu par Pearl Haven LLC. Preču zīmes Jautrā pērle un Pērļu lietus tiek pārdotas uzņēmumam Pearl Haven LLC.
Jāatceras, ka preču zīme ir jāpārdod par tirgus vērtību, savukārt tās tirgus vērtība parasti būs nosakāma, balstoties uz ieņēmumu metodēm (prognozējamiem ienākumiem no preču zīmes licences izsniegšanas). Līdz ar to ieņēmumiem no preču zīmes pārdošanas ir jābūt izskaidrojamiem kopsakarā ar paredzamajiem licenču maksājumiem (autoratlīdzībām). Pearl Haven LLC kļūst par preču zīmes īpašnieku un izsniedz tās lietošanas licenci SIA Smalkās pērles, kā arī Smalkas perles OU un Smalkas perles UAB, kas maksā autoratlīdzību par preču zīmju izmantošanu. SIA Smalkās pērles, kas izmanto šo licenci, maksā autoratlīdzību, teiksim, 5% no apgrozījuma, un būs tiesīga atskaitīt šīs licences maksas no ienākuma, kas apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Savukārt licences īpašnieks (Pearl Haven LLC) saņems licences ieņēmumus un būs tiesīgs atskaitīt izmaksas, kuras ir saistītas ar licences uzturēšanu un amortizāciju, kā arī parasti maksās minimālu nodokli par ieņēmumiem no preču zīmes licences izsniegšanas. Ja jurisdikcijas efektīvā likme ir, teiksim, 2,5% (Kipra), nodokļu ietaupījums ir 12,5% no autoratlīdzības. Ņemot vērā, ka šādas struktūras ieviešanai un uzturēšanai ir ievērojamas izmaksas, tā dod finansiālu rezultātu, ja apgrozījums ir vismaz pieci miljoni eiro un vairāk.
Kad ir izdevīgi pārnest intelektuālo īpašumu?
Latvijas uzņēmumam, pārdodot preču zīmi, starpība starp ieņēmumiem un preču zīmes atlikušo bilances vērtību būs jāapliek ar nodokli 15% apmērā. Ja preču zīme ir vērtīga, tas nozīmē, ka tās pārdošanas rezultātā tiks samaksāti ievērojami nodokļi. Ja, piemēram, preču zīmes tirgus vērtība ir 90 000, bet paredzamā autoratlīdzība – 20 000 gadā, tad, atsavinot preču zīmi, tiks samaksāti 15% (90 000 x 15% = 13 500). Tad, teiksim, piecos gados ietaupījums (100 000 x 12,5% = 12 500) nesegs Latvijas uzņēmuma nodokļu izmaksas. Līdz ar to preču zīmi ir ieteicams pārnest gadījumos, ja tā ir svaiga un tās vērtība vēl nav tik augsta, piemēram, tā ir nesen ieviesta. Šajā gadījumā preču zīme var tikt pārdota par relatīvi zemu cenu un tās īpašnieks var šo preču zīmi turpināt attīstīt, tādā veidā ceļot tās vērtību. Ja Latvijas uzņēmumam ir uzkrāti nodokļu zaudējumi, kurus pārskatāmā nākotnē nav paredzēts izmantot, peļņa no preču zīmes pārdošanas var tikt izmantota, lai segtu šos zaudējumus.
Kur izvietot preču zīmi?
Daudzas valstis ir sapratušas speciālā intelektuālā īpašuma režīma nepieciešamību un radījušas tam īpašus atvieglojumus. Latvijai vistuvākā šāda valsts varētu būt Igaunija. Lai arī tur nav paredzēts īpašs režīms intelektuālajam īpašumam, tomēr peļņai nodoklis piemērots netiek, kamēr tā netiek sadalīta dividendēs. Ja plānojat akumulēt autoratlīdzību ienākumu un to no uzņēmuma nekad neizņemt – laipni lūdzam Igaunijā! Ja vēlēsieties peļņu kādreiz sadalīt, rēķinieties, ka nodokļu nasta būs smaga – 21% no dividendēs sadalītās peļņas. Kipra ir pazīstama kā populāra holdingu sabiedrību zeme, finanšu centrs un zemu nodokļu valsts bez ieturējumu nodokļu piemērošanas peļņas repatriācijai (procentiem, dividendēm un autoratlīdzībai). Kopš 2012. gada Kipra ir ieviesusi pievilcīgu nodokļu režīmu attiecībā uz intelektuālo īpašumu. Sistēmas pamatā ir princips, ka 80% no autoratlīdzības ienākumiem (pēc saistīto izdevumu atskaitīšanas) un kapitāla pieauguma (intelektuālā īpašuma atsavināšanas gadījumā) nav apliekami ar nodokli. 2014. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļu likme ir 12,5%, tāpēc efektīvā nodokļu likme autoratlīdzībām nepārsniedz 2,5 procentus. Maltas nodokļu sistēma neparedz īpašu režīmu intelektuālajam īpašumam, taču tā pati par sevi ir viena no pievilcīgākajām Eiropas Savienībā. Lai gan nominālā peļņas nodokļa likme Maltā ir 35%, šīs valsts likumi paredz tiesības saņemt 6/7 nodokļa atmaksu no nodokļu administrācijas, tādā veidā samazinot efektīvo nodokļu likmi līdz pieciem procentiem. No 2008. gada atvieglojumus intelektuālā īpašuma turēšanai piedāvā arī Luksemburga. Ienākums, kas tiek gūts kā autoratlīdzība par programmatūru, patentiem, preču zīmēm un reģistrētajiem dizainiem, saņem atvieglojumu 80% apmērā. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir aptuveni 30%, efektīvā nodokļu likme 80% samazinājuma rezultātā ir aptuveni seši procenti. Dažkārt intelektuālā īpašuma izvietošanai tiek izraudzītas tā saucamās nerezidentu kompānijas, piemēram, Lielbritānijā reģistrēta sabiedrība, kas, lai arī ir reģistrēta šajā valstī, netiek uzskatīta par nodokļu rezidentu, tāpēc nodokļus tur nemaksā. Šādi uzņēmumi joprojām tiek izmantoti dažādās struktūrās, tomēr tas kļūst aizvien riskantāk – galvenokārt biznesa pamatotības (business substance) trūkuma dēļ. Jāatgādina arī, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pērn publicējusi ziņojumu par nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārnešanas (base erosion and profit shifting) ierobežojumiem, kur cita starpā paredzēti ierobežojumi nepamatotu uzņēmuma aktīvu (it īpaši nemateriālo) pārnešanai grupas uzņēmumu starpā, kas neatbilst tam, kā rīkotos nesaistītās puses. Šāda aktivitāte nav vērtējama kā potenciāls aizliegums veidot intelektuālā īpašuma struktūras, bet gan kā norāde, ka jebkurām struktūrām ir jāatbilst neatkarīgu pušu principam un jābūt ekonomiski pamatotām; to vienīgais nolūks nedrīkst būt izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (tax evasion). Jebkuram augošam uzņēmumam agri vai vēlu būs jāsaskaras ar savu preču/pakalpojumu zīmola attīstības, aizsardzības un komerciālās aizsardzības jautājumiem. Vispirms – ar mērķi aizsargāt savu lolojumu no atdarinājumiem, tad – no pazaudēšanas riska, un visbeidzot, kad preču zīme ir attīstīta un uzsākts preču vai pakalpojumu eksports, – pārvēršot to par patstāvīgu peļņas rīku. Aprakstītās jurisdikcijas tiek plaši izmantotas intelektuālā īpašuma uzņēmumu izveidošanai un peļņas akumulēšanai ajos. Lai arī no nodokļu viedokļa vislabvēlīgākā jurisdikcija ir Kiprā, tomēr jāatzīst, ka preču zīmes nereti tiek izvietotas arī Luksemburgā, kam par iemeslu ir šīs jurisdikcijas prestižs.
Rakstu sagatavoja Artūrs Breicis žurnālam FORBES Februāris 2014