BEPS (angliski – „base erosion and profit shifting”) – nodokļa bāzes erozija un peļņas novirzīšana, ir ESAO izstrādāts darbības plāns, kurā tiek aplūkots jautājums vai šobrīd esošā likumdošana pieļauj ar nodokli apliekamās peļņas novirzīšanu uz teritorijām, kurās nenotiek faktiskā uzņēmējdarbība, un kas var būt darāms, lai to mainītu. ESAO projekts ir iedalīts 15 darbībās, kuras tiek izklāstītas turpmāk.

1. Pasākumi nodokļu piemērošanas problemātiskāko aspektu risinājumiem digitālo pakalpojumu nozarē

Uzdevums ir noteikt būtiskākās grūtības nodokļu likumu un noteikumu piemērošanā digitālajā sektorā, kā arī izstrādāt atklāto trūkumu risināšanas iespējas. Analīzes jautājumi ietver, bet neaprobežojas ar – uzņēmuma spēju nodrošināt savu digitālo klātbūtni citas valsts ekonomikā, bet, tajā pašā laikā, izvairoties no nodokļiem; sniedzot digitālos pakalpojumus, noteikt iegūto mārketinga datu vērtību; ienākumu raksturojums; attiecīgās valsts likumdošanas piemērošana; pievienotās vērtības nodokļa un citu tamlīdzīgo nodokļu efektīva pielietošana attiecībā uz starpvalstu digitālu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Lai šī darbība tiktu īstenota, ir nepieciešams veikt visaptverošu analīzi par dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem. Par vienu no digitālā sektora funkcionēšanas problēmu var tikt uzskatīts BEPS. Kaut arī ESAO darbība ir vērsta uz šo problēmu risināšanu, tomēr risināšanas procesā ir jāievēro noteiktu specifiku, jo var būt nepieciešams veikt visaptverošu analīzi par dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un nepārtraukti mainīgo biznesa vidi, kā arī veidot dziļāku izpratni par ienākuma avotiem. Ir jāpiemin, ka problēmu risināšanai ir jāievēro arī netiešo nodokļu funkcionēšanas aspekti. Lai atrastu efektīvāko risinājumu, ESAO projektā tiek plānots izskatīt jautājumus un pieaicināt darba grupas, kas specializējas digitālā sektora funkcionēšanas jautājumos.

2. Novērst nodokļu piemērošanas atšķirības hibrīdinstrumentiem

Uzdevums ir izstrādāt starptautisko līgumu noteikumus un rekomendācijas attiecībā uz valsts noteikumu izstrādi, lai neitralizētu hibrīdinstrumentu izmantošanas sekas (piemēram, dubultu neaplikšanu ar nodokļiem). Tas var ietvert – (i) izmaiņas ESAO Nodokļu paraugkonvencijā (angliski – „OECD Model Tax Convention”), lai nodrošinātu, ka hibrīdinstrumenti un hibrīdsubjekti (tajā skaitā subjekti ar dubulto rezidenci) neiegūst nepamatotas priekšrocības, balstoties uz starptautiskiem līgumiem; (ii) valsts likumdošanas akti, kas ir vērsti uz subjekta veikto maksājumu atbrīvošanu no nodokļiem vai uz to neatzīšanu; (iii) valsts likumdošanas akti, kas izslēdz nodokļu ieturējumus no maksājumiem, kas nav iekļauti saņēmēja ienākumos (un netiek aplikti ar nodokli saskaņā ar kontrolējamo ārvalstu uzņēmumu (angliski – „controlled foreign corporation”) (turpmāk tekstā „CFC”) vai līdzīgiem noteikumiem); (iv) valsts likumdošanas akti, kas neļauj veikt ieturējumus no maksājumiem, kurus var veikt arī citā jurisdikcijā; un, (v) pēc nepieciešamības, vadlīnijas par koordināciju vai konfliktsituācijām, ja vairāk nekā viena valsts plāno piemērot šādus noteikumus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mijiedarbībai starp iespējamām izmaiņām valsts likumdošanas aktos un ESAO Nodokļu paraugkonvencijas noteikumos. Sakarā ar to, ka mūsdienās uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar dažādu valstu ekonomiskajām attiecībām un ir atšķirības nodokļu piemērošanā, pastāv dažādas problēmsituācijas, kura viena no tām var būt dubultā aplikšana ar nodokli. ESAO darbība ir vērsta uz esošo noteikumu papildināšanu, kas varētu palīdzēt dažādām valstīm ieregulēt jautājumus par uzņēmumu ienākuma aplikšanu. BEPS darbības plāns arī ietver tā saucamo hibrīdinstrumentu atšķirību novēršanu (angliski – „hybrid mismatch arrangements”), lai novērstu sekas, kas varētu rasties no hibrīdinstrumentu mehānisma izmantošanas. Hibrīdinstrumentu atšķirību novēršana var tikt izmantota, lai sasniegtu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem vai nodokļu maksājumu atlikšanu uz ilgāku laiku. Ņemot vērā, ka pastāv valstis, kurās likumdošanas akti ļautu nodokļu maksātājiem izvēlēties labvēlīgāko nodokļu režīmu, tiek pieļauta iespēja, ka ārvalstu subjekti var veicināt hibrīdinstrumentu neatbilstību. Tomēr pieņemot, ka iesaistīto valstu likumdošanas akti tiktu ievēroti un kopējais nodoklis visām iesaistītām pusēm tiktu samazināts, pastāvētu grūtības noteikt, kura valsts faktiski ir zaudējusi nodokļu ieņēmumus.

3. Kontrolētu ārvalstu uzņēmumu noteikumu pastiprināšana

Uzdevums ir izstrādāt rekomendācijas attiecībā uz noteikumu struktūru CFC vajadzībām. Iepriekšējos gados ESAO nepievērsa pietiekamu uzmanību CFC problēmai. CFC darbības struktūra norāda, ka uzņēmums var izmantot citas valsts likumdošanas priekšrocības, lai samazinātu savu nodokļa slogu vai vispār izvairīties no tā. Citiem vārdiem, CFC nodrošina nodokļu maksātājus ar iespēju izveidot nerezidenta uzņēmumu citā valstī un pārnest rezidenta uzņēmuma ienākumus uz to. Pašlaik noteikumi par CFC nav pilnīgi un tādējādi nevar pilnībā cīnīties ar BEPS. Šo jautājumu risināšanai, CFC noteikumi un zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts tiek papildināts, kā rezultātā subjektiem, kuri darbojas kā CFC, nodokļu plānošana kļūst arvien grūtāka. Tādējādi nodokļu maksātājiem pazūd stimuls (vai tas izpaužas mazākā apjomā) pārnest savus ienākumus uz zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. ESAO darbība ir vērsta uz CFC noteikumu pastiprināšanu, lai varētu izslēgt gadījumus, kad uzņēmums tiek izmantots tikai kā starpnieks nodokļu sloga samazināšanai un faktiski neveic uzņēmējdarbību.

4. Nodokļu bāzes samazināšanas ierobežošana ar procentu izmaksu un citu finanšu izdevumu atskaitīšanas palīdzību

Uzdevums ir izstrādāt rekomendācijas, lai novērstu nodokļa bāzes samazināšanos, kas rodas, izmantojot procentu maksājumus (piemēram, saistīto pušu un trešo personu parādu izmantošana, lai panāktu pārmērīgus procentu ieturējumus vai ražošanas finansēšana ar no nodokļa ieturējumiem atbrīvotā ienākuma) un citus finanšu maksājumus, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentu maksājumiem. Šajā darbībā tiek novērtēta dažāda veida ierobežojumu efektivitāte. Saistībā ar ESAO projektu, tiek izstrādāta rokasgrāmata par transfertcenu vadlīnijām finanšu darījumos starp saistītām pusēm, tajā skaitā finanšu un līgumiskās garantijas, atvasinātos finanšu instrumentus (tajā skaitā iekšējos atvasinātos finanšu instrumentus, kurus izmanto iekšējos banku darījumos) un citus apdrošināšanas mehānismus. Ienākošo un izejošo investīciju gadījumos, maksāto procentu ieturējums var izveidot dubultu neaplikšanu ar nodokļiem. Ienākošo investīciju gadījumā, problēmas par maksāto procentu ieturējumu ir saistītas ar aizdevumu saņemšanu no saistītā uzņēmuma, kas atrodas zemo nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Kā rezultātā, procentu maksājumi tiek atskaitīti no uzņēmumu apliekamā ienākuma, kamēr procentu ienākumi tiek aplikti saskaņā ar labvēlīgāko nodokļu režīmu vai var vispār netikt aplikti saņēmēja līmenī. ESAO darbība ir vērsta uz tādu procentu ienākumu pareizu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī citu finanšu operāciju izskatīšanu (piemēram, finanšu garantijas vai apdrošināšanas shēmas) transfertcenu kontekstā.

5. Efektīvāka cīņa pret nodokļu ļaunprātīgiem izmantotājiem

Uzdevums ir atjaunot darbu par nelabvēlīgās nodokļu prakses risināšanu un kā par prioritāti izvirzīt pārredzamības uzlabošanu, kas iekļautu obligātu apmaiņu ar izdotajiem lēmumiem labvēlīgu nodokļu valstīs un teritorijās (angliski – „preferential regimes”). Tā ietvaros tiks izmantota holistiska pieeja šo valstu un teritoriju nodokļu sistēmas vērtēšanai BEPS kontekstā. Šī darbība ietvers valstis, kas nav ESAO dalībnieki, un izvērtēs izmaiņas vai papildinājumus spēkā esošam regulējumam. Vienā no lielākām problēmām mūsdienu ekonomikā ir atsevišķu valstu un teritoriju labvēlīgās nodokļu sistēmas. Daudzas valstis, uzlabojot savu ekonomiku, samazina nodokļa likmi, tādējādi veicinot citu valstu uzņēmējus pārvietot savu uzņēmējdarbību. ESAO ir secinājis, ka tādas sistēmas var novest pie „nulles” (beznodokļu) likmes piemērošanas visās valstīs. Mūsdienās pārsvarā uzņēmēji labvēlīgo nodokļu sistēmu izmanto nevis priekš savu aktīvu aizsargāšanas, bet gan lai samazinātu savu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. ESAO darbība ir vērsta uz efektīvu risinājumu meklēšanu, kas ļautu efektīvāk risināt labvēlīgo nodokļu sistēmu problēmas un to ļaunprātīgu izmantošanu.

6. Pasākumi pret starptautisko līgumu ļaunprātīgo izmantošanu

Uzdevums ir izstrādāt starptautisko līgumu noteikumus un rekomendāciju paraugus saistībā ar valstu noteikumu izstrādi, lai novērstu nepamatotu starptautisko līgumu atvieglojumu piešķiršanu. Tiks arī veikti precizējumi, ka starptautiskos nodokļu līgumus nav paredzēts izmantot, lai radītu dubultu neaplikšanu ar nodokļiem un lai identificētu nodokļu politikas apsvērumus, kurus būtu būtu jāņem vērā valstīm pirms tiek pieņemts lēmums par starptautisko nodokļu līguma noslēgšanu. Dažos gadījumos, esošie noteikumi cīņā pret BEPS dod labus rezultātus. Tomēr tos vēl ir jāadaptē gadījumiem, kad BEPS rodas no vairāk kā divu valstu mijiedarbības. Trešu valstu iesaistīšanās divpusējos režīmos var izraisīt, piemēram, ārvalstu uzņēmuma filiāļu reģistrēšanu valstī ar mazāko nodokļa slogu un mākslīgo peļņas pārvietošanu. Lai saglabātu sākotnēju divpusēju attiecību būtību, ir jāveic dažādas izmaiņas noteikumos, tādējādi risinot problēmas, kuras rodas starp divām juridiskām personām dažādās jurisdikcijās. ESAO darbība ir vērsta uz pasākumu izstrādāšanu pret nodokļu sistēmu ļaunprātīgo izmantošanu, kaut arī ESAO Nodokļu paraugkonvencija visi noteikumi vēl nav ieviesti.

7. Pasākumi, kas vērsti pret mākslīgo izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa

Uzdevums ir izmaiņu ieviešana pastāvīgās pārstāvniecības koncepcijā ar mērķi novērst mākslīgu izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa iegūšanas attiecībā uz BEPS, tajā skaitā, izmantojot komisijas līgumus un mērķtiecīgus nodokļu atvieglojumus noteiktiem darbības veidiem. Pašlaik „pastāvīgas pārstāvniecības” termins nav pietiekoši pilnvērtīgs un saprotams, kā rezultātā dažās valstīs to ir iespējams ļaunprātīgi izmantot. Piemēram, dažās valstīs var izmantot pastāvīgu pārstāvniecību, lai slēgtu līgumus par preču pārdošanu, kas pieder mātes uzņēmumam. Savukārt peļņa, no šāda preču pārdošanas veida, nebūs aplikta ar nodokli tik lielā apjomā, ja to veiktu preču izplatītājs. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var mainīt savu struktūru tādā veidā, lai pēc iespējas maksimāli samazinātu nodokļa slogu, izmantojot pastāvīgās pārstāvniecības noslēgtos komisijas līgumus un peļņas pārnešanu. Tādējādi, uzņēmumi arī var mākslīgi sadalīt savus darījumus starp grupas uzņēmumiem, lai izvairītos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa iegūšanas nepieciešamajā laika periodā. ESAO darbība ir vērsta pret tāda veida mākslīgu izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa.

8.-10. Transfertcenu atbilstības nodrošināšana saskaņā ar radīto vērtību

8. Nemateriālie aktīvi

Uzdevums ir izstrādāt noteikumus par BEPS novēršanu, pārvietojot nemateriālos aktīvus starp uzņēmumu grupas locekļiem. Tas ietver – (i) pieņemt plašu un skaidru termina „nemateriālie aktīvi” definīciju; (ii) nodrošināt, ka peļņa, kas ir saistīta ar nemateriālu aktīvu izmantošanu un nodošanu, ir pienācīgi sadalīta, ņemot vērā radīto vērtību; (iii) izstrādāt transfertcenu noteikumus vai īpašus pasākumus attiecībā uz grūti novērtējamiem nemateriālajiem aktīviem; kā arī (iv) atjaunot vadlīnijas par izmaksu ieguldījuma vienošanām (angliski – „cost contribution arrangement”).

9. Riski un kapitāls

Uzdevums ir izstrādāt noteikumus par BEPS novēršanu, kad starp uzņēmumu grupas locekļiem tiek pārvietoti riski vai tiek sadalīts pārmērīgs kapitāla apjoms. Tas ietvers transfertcenu noteikumus vai īpašo pasākumus, lai nodrošinātu, ka subjektam neveidosies neatbilstoši peļņas uzkrājumi, ka tas ir tikai līgumiski nevis faktiski uzņēmies riskus vai izsniedzis kapitālu.

10. Citi darījumi ar augstu riska pakāpi

Uzdevums ir izstrādāt noteikumus par BEPS novēršanu, kad saistītās puses iesaistās darījumos, kuri nekad vai arī ļoti reti notiktu starp trešajām pusēm. Tas ietvers transfertcenu noteikumu vai īpašu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz – (i) apstākļu noskaidrošanu, kuros noteiktais darījums var tikt raksturots citā veidā; (ii) transfertcenu metožu precizējumu, it īpaši attiecībā uz peļņas sadalīšanas metodi, globālajā vērtību ķēžu kontekstā; un (iii) aizsardzības nodrošināšanu pret vispārējo nodokļa bāzes samazināšanos vadības, galvenā biroja u.c. tamlīdzīgiem izdevumiem. Transfertcenu jautājumi un to atbilstība tirgus vērtībai ir būtiska mūsdienu uzņēmējdarbībā, kad uzņēmumu grupa var veikt saimniecisko darbību vairākās valstīs. Kopumā, transfertcenu noteikumi ir izstrādāti tādā veidā, lai grupas uzņēmumu ienākumi būtu atbilstoši sadalīti starp grupas locekļiem. Lielākoties, praksē transfertcenu noteikumi ļauj efektīvi sadalīt starptautiskās uzņēmumu grupas peļņu starp dažādām nodokļu jurisdikcijām, kurās tā darbojas. Tomēr pastāv gadījumi, kad uzņēmumi pārnes savus ienākumus starp citiem grupas locekļiem tādā veidā, lai samazinātu nodokļu slogu, piemēram, nemateriālo aktīvu pārnese par daudz zemāku vērtību uz citu grupas uzņēmumu, risku pārnese uz citu grupas uzņēmumu, kurš atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, un cita veida darījumi, kas parasti nepastāv starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem. Tā ir liela problēma esošajā transfertcenu likumdošanā. Tomēr, dažas praktiskas grūtības, kas ir saistītas ar jaunās transfertcenu sistēmas ieviešanu un tās saskaņošanu starp vairākām valstīm, neļauj pietiekoši efektīvi uzlabot esošo situāciju. Tāpēc par risinājumu var kļūt esošās sistēmas uzlabošana, it īpaši to jautājumu risināšanai, kas ir saistīti ar nemateriāliem aktīviem un riskiem. ESAO darbība ir vērsta uz esošās sistēmas uzlabošanu, nevis jaunas sistēmas izveidošanu, kas pašreizējā situācijā var vēl vairāk apgrūtināt cīņu ar BEPS.

11. Metodoloģijas izstrāde par BEPS informācijas apkopošanu, analīzi un risinājumu izstrādi

Uzdevums ir izstrādāt rekomendācijas un risinājumus attiecībā uz BEPS ekonomisko ietekmi un nodrošināt, ka ir pieejami līdzekļi, lai novērotu un novērtētu veikto darbību efektivitāti un ekonomisko ietekmi. Tas ietvers ekonomiskās analīzes izstrādi, lai novērtētu BEPS apjomu un ietekmi (ieskaitot radīto blakusefektu dažādās valstīs), ka arī pasākumus tā risināšanai. Šī darbība arī ietvers vairāku esošu datu novērtējumu, jaunu datu identificēšanu un metodoloģiju izstrādi, balstoties uz kopējiem datiem (piemēram, ārvalstu tiešās investīcijas un maksājumu bilances) un mikrolīmeņa datiem (piemēram, izmantojot finanšu un nodokļu pārskatus), ņemot vērā nepieciešamību ievērot nodokļu maksātāju konfidencialitāti un nodokļu administrāciju un uzņēmumu administratīvās izmaksas. Šī darbība ir saistīta ar tādu nosacījumu izveidošanu, kas palīdzētu palielināt pārredzamību nodokļu jautājumos. Šobrīd Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā ir guvis zināmus panākumus tādā jomās kā informācijas pieejamība (pārredzamība). Tomēr, lai atrisinātu BEPS, ir nepieciešams arī pārskatīt informācijas apkopošanas procesus, piemēram, nodokļu maksātājiem ir jāatklāj informāciju par nodokļu plānošanas stratēģiju, bet transfertcenu dokumentācijas prasībām ir jākļūst mērķtiecīgākām un mazāk apgrūtinošām. ESAO darbības plānā ir atzīmēts, ka ir nepieciešams veikt darbības, kas palīdzētu izvērtēt tā attīstību un sekas. Šādos pasākumos būtu jāiekļauj uz rezultātu balstītas metodes, aplūkojot uzņēmumu grupas ienākumu sadali attiecībā pret radīto vērtību, kā arī metodes, lai uzraudzītu ESAO darbības plāna specifiskos jautājumus. Būtiski ir arī noteikt informāciju, kuru nodokļu maksātāji sniedz nodokļu administrācijām, un tās analīzes metodes.

12. Nodokļu maksātāju informācijas atklāšana par darījumiem, kuros tiek izmantotas agresīvas nodokļu plānošanas shēmas

Uzdevums ir izstrādāt likumdošanas rekomendācijas attiecībā uz obligātās informācijas sniegšanu par agresīviem vai ļaunprātīgiem darījumiem, līgumiem vai struktūrām, ņemot vērā nodokļu administrāciju un uzņēmumu administratīvās izmaksas, kā arī balstoties uz citu valstu pieredzi, kura ir jau īstenojusi šādus pasākumus. Šajā darbībā tiks izmantota modulārā projektēšana, kura nodrošinās maksimālu noteikumu līdzību, bet arī ņemot vērā konkrētās valsts vajadzības un riskus. Viens darbības virziens būs saistīts ar starptautiskām nodokļu shēmām, kura darbības gaitā tiks plaši pētīts termins „nodokļu atvieglojumi” (angliski – „tax benefit”). Šī darbība arī ietvers uzlabotu informācijas apmaiņas modeļa izstrādi, kuru varēs izmantot dažādās nodokļu administrācijas savā starpā, lai sniegt informāciju par starptautiskām nodokļu shēmām. „Agresīva nodokļu plānošana” ir plaši pielietots jēdziens, optimizējot nodokļus. Šis jēdziens ietver labumu un priekšrocību saņemšanu, izmantojot dažādās nodokļu sistēmas. Bet ir gadījumi, kad nodokļu administrācijām nav pieejama pietiekoša informācijā par uzņēmumu nodokļu plānošanas stratēģijām, kaut arī šīs informācijas savlaicīga iegūšana ir būtiska pastāvošu risku identificēšanai. Tāpēc ESAO darbība ir vērsta uz to, lai palielinātu pārredzamību nodokļu plānošanas jautājumos. Pašlaik par vienu no informācijas iegūšanas avotiem nodokļu plānošanā tiek uzskatīts audits. Tomēr auditiem ir arī savi trūkumi, piemēram, mehānismu trūkums, kas var palīdzēt jau agrajā posmā atklāt agresīvu nodokļu plānošanu.

13. Pārskatīt prasības par transfertcenu dokumentācijas izveidi

Uzdevums ir izstrādāt noteikumus par transfertcenu dokumentācijas izveidošanu, lai nodokļu administrācijām palielinātu darījumu pārredzamību, bet tajā pašā laikā ievērotu uzņēmumu izmaksas. Šie noteikumi ietvers prasības, ka daudznacionāliem uzņēmumiem ir pienākums sniegt visām attiecīgajām valstīm visu nepieciešamo informāciju par savu globālo ienākumu sadali, saimniecisko darbību un veiktiem nodokļu maksājumiem, saskaņā ar vienotu paraugu. Viena no galvenajām problēmām transfertcenu likumdošanā ir nodokļu administrācijai pieejamās informācijas atšķirība no faktiskās informācijas par attiecīgo nodokļu maksātāju. Tas, potenciāli, var palielināt BEPS piemērošanu, jo nodokļu administrācijām nav pilna priekšstata par cenu veidošanos un to atbilstību tirgus cenai. Papildus pastāv atšķirības starp transfertcenu dokumentācijas veidošanas prasībām, kuras var izraisīt problēmas nodokļu maksātājiem un nesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir iesaistījušies dokumentācijas veidošanā, kā rezultātā var pieaugt abu subjektu administratīvie izdevumi.

14. Pilnveidot strīdu atrisināšanas mehānismus

Uzdevums ir izstrādāt risinājumus, kas ierobežo valstu spēju atrisināt ar starptautiskajiem līgumiem saistītos strīdus, piemēram, arbitrāžas noteikumu neesamība starptautiskos līgumos. Darbības, kas ir izstrādātas cīņai pret BEPS, ir jāpapildina ar pasākumiem, kas nodrošina uzņēmējdarbības noteiktību un paredzamību. Šis darbs tādējādi tiks veikts attiecībā uz šķēršļu pētīšanu un pārvarēšanu, kuri ierobežo valstu spēju atrisināt dažādos strīdus. ESAO plāno arī izskatīt jautājumus par esošo strīdu atrisināšanas mehānismu papildināšanu, galvenokārt iekļaujot arbitrāžu kā obligātu un saistošu.

15. Daudzpusējā instrumenta izstrāde

Uzdevums ir analizēt nodokļu un starptautisko publisko tiesību problēmas, kas ir saistītas ar daudzpusējo instrumentu izstrādi, tādējādi dodot iespēju jurisdikcijām īstenot pasākumus, kas ir izstrādāti BEPS darbības gaitā, un grozīt divpusējos nodokļu līgumus. Pamatojoties uz šo analīzi, ieinteresētās puses izstrādās daudzpusējos instrumentus, kuri nodrošinās novatorisko pieeju starptautisko nodokļu problēmu risināšanai, tādējādi atspoguļojot mainīgo globālas ekonomikas raksturu un nepieciešamību tai ātri pielāgoties. Šobrīd darbības plāns cīņā ar BEPS ietver vairākus inovatīvus pasākumus, kurus ir plānots analizēt un ieviest praksē. Dažas darbības, visticamāk, tiks izstrādātas kā rekomendācijas attiecībā uz valstu likumdošanas normām, ESAO Nodokļu paraugkonvencijā un transfertcenu vadlīnijās. Tie var ietvert, piemēram – pasākumus pret ļaunprātīgi noslēgtiem līgumiem; darbības pret mākslīgu izvairīšanos no pastāvīgās pārstāvniecības statusa iegūšanas; izmaiņas transfertcenu noteikumos un dokumentācijas izveidē. Tomēr, izmaiņas ESAO Nodokļu paraugkonvencijā nebūs tiešas iedarbības, bez grozījumiem līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, jo katra šāda līguma izskatīšana ir pārāk laikietilpīgs process. Tādējādi ESAO ir izveidojis „daudzpusējo instrumentu” (angliski – „multilateral instrument”), kuru izmantojot būs iespējams ieviest izmaiņas un novērst būtiskākās problēmas divpusējos starptautiskajos līgumos. Šo darbības plānu 2013. gada jūlija un septembra sanāksmēs pilnībā apstiprināja G20 finanšu ministri un Centrālo banku vadītāju grupa. Galvenokārt tiek paredzēts ka ESAO darbības plāns tiks īstenots divu gadu periodā, veicot pēdējās darbības 2015. gada decembrī un tādējādi atrisinot BEPS problēmas starptautiskā līmenī, ieskaitot valstīs un teritorijās, kas nav ESAO dalībnieki.