Publicēts iFinanses.lv 2015. gada 25. februārī

Uzņēmums tiek likvidēts, un visus krājumus (preces pārdošanai interjera salonā) plānots pārdot saistītajam uzņēmumam, kas ir tikko nodibināts. Abu uzņēmumu darbības veids sakrīt. Vai šos krājumus drīkst pārdot par tādu pašu cenu, par kādu tie tika iegādāti no piegādātājiem Eiropas Savienībā? Vai tomēr jāizmanto kāda no transferta cenu noteikšanas metodēm?

Atbild sertificēts nodokļu konsultants Artūrs Breicis:

No jautājuma saprotu, ka uz darījumiem attiecas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta 2.daļas normas, t.i., darījumu vērtībai starp minētajiem uzņēmumiem ir jāatbilst tirgus cenai.

Sniegt viennozīmīgu atbildi uz jautājumu, vai likvidējamā uzņēmuma darījums, pārdodot preces par to pašizmaksu, būs atbilstošs tirgus vērtībai, bez detalizētas analīzes nav iespējams.

Lai noteiktu, vai preču pārdošana par pašizmaksu atbilst tirgus vērtībai, ir jāpiemēro MK noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr.556) 90.–93.punktu normas, papildus izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dokumentu „Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām”.

Tas nozīmē, ka jāveic darījuma salīdzināmības faktoru analīze, kas ietver sevī ekonomisko apstākļu, darījuma priekšmeta, funkciju / risku, līgumisko nosacījumu, kā arī biznesa stratēģijas analīzi.

Atkarībā no analīzes rezultātiem ir jāizvēlas piemērotākā no transferta cenu metodēm, kuras ir uzskaitītas MK noteikumu Nr.556 83.–89.punktos, un šī metode jāpiemēro. Metodes piemērošana nozīmē salīdzināmu darījumu (vai salīdzināmu uzņēmumu peļņas rādītāju) analīzi.

Piemērojot uz darījumu peļņas analīzi balstītās metodes (piemēram, izmaksu pieskaitīšanas metodi), principā darījumam vienmēr ir jābūt ar peļņu. Peļņas apmērs ir atkarīgs no pārdošanas darījumā veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem.

Tomēr ESAO vadlīnijas paredz arī atkāpes no šī principa, paredzot, ka darījumu var ietekmēt arī, piemēram, uzņēmējdarbības stratēģija. Aprakstītajā situācijā uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz darbības izbeigšanu, un tas var būt arguments, kas zināmā mērā pamato, kāpēc preču krājumi tiek pārdoti par zemu vērtību.

Tomēr, lai piemērotu šādu pieeju, neapšaubāmi, ir jābūt pierādījumiem un / vai argumentiem tam, ka neatkarīgi uzņēmumi šādā situācijā rīkotos līdzīgi, proti, nevarētu pārdot šīs preces ar peļņas uzcenojumu, tāpēc ir spiesti pārdot tās par pašizmaksu.