Ievads

2026. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.2 pantā, ieviešot vairākas būtiskas izmaiņas transfertcenu regulējumā Latvijā. Grozījumu mērķis ir paplašināt dokumentācijas prasības, ieviest strukturētu ziņošanas sistēmu, precizēt sliekšņus un stiprināt nodokļu administrācijas uzraudzības rīkus.

Jaunums  – kontrolēto darījumu pārskats

Svarīgākais jaunievedums ir kontrolēto darījumu pārskats kā jauna transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa.

Saskaņā ar grozījumiem nodokļu maksātājiem būs jāsniedz šis pārskats, ja kontrolēto darījumu kopējā vērtība pārsniedz 250 000 eiro attiecīgajā pārskata gadā (likuma 15.2. panta 9.¹ daļa). Pārskatā jāiekļauj strukturēta informācija par darījuma veidu, virzienu, summu, darījuma partneri, kā arī izmantoto tirgus cenas noteikšanas metodi un salīdzināmos datus.

Transfertcenu dokumentācija turpmāk sastāvēs no trim galvenajām daļām:

  • Globālā dokumentācija (Master file);
  • Vietējā dokumentācija (Local file);
  • Kontrolēto darījumu pārskats.

Tiek arī precizēti sliekšņi, no kuriem atkarīgs, kāda dokumentācija ir jāiesniedz:

Dokumentācijas veids Nosacījums Termiņš
Globālā dokumentācija Darījumu summa > 20 milj. EUR vai apgrozījums > 50 milj. EUR un darījumu summa > 5 milj. EUR Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, un jāiesniedz viena mēneša laikā pēc VID pieprasījuma
Vietējā dokumentācija Darījumu summa > 250 000 EUR Jāsagatavo 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, un jāiesniedz viena mēneša laikā pēc VID pieprasījuma
Kontrolēto darījumu pārskats Darījumu summa > 250 000 EUR Jāiesniedz VID 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām

Kāda būs ietekme?

Protams, ka visiem nodokļu maksātājam administratīvais slogs pieaugs. Tomēr, uzskatu, ka nodokļu maksātājam, kurš seko līdzi transfertcenām un izdara vismaz minimālus vingrinājumus tajās, aizpildīt šādu kontrolēto darījumu pārskatu nebūs problēmu. Piemēram, uzņēmums, kurš katru gadu sagatavo vietējo dokumentāciju un iesniedz VID, spēs atbildēt uz jautājumiem, kāda metode ir izvēlēta, kādi ir salīdzināmie rādītāji utt. un attiecīgi šo informāciju arī pasniegt strukturētā veidā.

Strukturētā pieeja grozījumos ir ieviesta kā papildinājums klasiskajai transfertcenu dokumentācijai, nevis tās aizstājējs. Tas ir pamatoti, jo katrs bizness un katrs darījums ir unikāls un tos nevar pilnībā ietvert vienotā šablonā. Vienlaikus strukturētā informācija ļauj standartizēt rezultātu apkopošanu un atvieglo administratīvo uzraudzību.

Iespējams, daudz lielāks slogs pieaugs uzņēmumiem ar kontrolēto darījumu vērtību robežās no 250 tūkst. līdz 5 milj. eiro. Tiem iepriekš bija pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām, bet iesniegt to tikai pēc VID pieprasījuma – mēneša laikā. Tagad šai uzņēmumu grupai būs pienākums iesniegt strukturēto ziņojumu, kas nozīmē vismaz minimālu analīzes veikšanu saskaņā ar noteikto formu.

Atvieglojumi mazāka apjoma darījumiem

Grozījumi paredz, ka darījumi, kuru kopējā vērtība pārskata gadā nepārsniedz 90 000 eiro, var netikt uzskatīti par būtiskiem un līdz ar to nav obligāti iekļaujami transfertcenu dokumentācijā.

Iepriekšējais slieksnis bija 20 000 eiro, tāpēc teorētiski tas nozīmē administratīvā sloga samazinājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr praksē līdz šim nodokļu maksātāji izvērtēja nodokļu risku attiecību pret izmaksām šo risku vadībā. Pie 20 000 eiro maksimālais nodokļu risks (ja viss darījums tiek noraidīts) ir 5 000 eiro. Sods par neiesniegšanu – 1% – 200 eiro, tas nozīmē, ka gan nodokļu maksātāji aprobežojās ar vispārīgu analīzi “ķeksīša pēc”.

Tāpēc sliekšņa paaugstināšana vērtējama pozitīvi. Lai gan ir jāpiebilst, ka tā neatbrīvo no pienākuma ievērot transfertcenu principus arī darījumos, kas ir zem šiem 90 000 eiro.

Vai grozījumi ir vērtējami kā transfertcenu dokumentācijas vides uzlabojums?

Šo jautājumu var vērtēt divējādi – no VID perspektīvas un no uzņēmumu viedokļa.

No VID perspektīvas – tā neapšaubāmi ir pozitīva izmaiņa, jo strukturētā informācija sniegs papildu datu slāni par iespējamiem transfertcenu riskiem. Pretēji dažiem viedokļiem, ka notiks informācijas dublēšana, un ka “VID jau tāpat visu redz”, no gada pārskatiem, PVN vai UIN deklarācijām ne vienmēr iespējams konstatēt transfertcenu riskus.

Strukturētie dati ļaus efektīvāk analizēt darījumus, izmantojot automatizētus rīkus, kā arī palielināsies VID iespējas veikt risku novērtējumu un attiecīgi reaģēt, vēl pirms nodokļu kontroles uzsākšanas.

No uzņēmumu viedokļa – tas nozīmē papildu administratīvu slogu, jo pat mazākiem uzņēmumiem (piemēram, ar 250 tūkst. kontrolēto darījumu apjomu) būs jāsagatavo dokumentācija un jāiesniedz šis pārskats.

Tomēr praksē, iespējams, daļa uzņēmumu izvēlēsies sagatavot tikai minimālo strukturētā ziņojuma apjomu, pilno transfertcenu dokumentāciju atstājot gadījumam, ja VID to īpaši pieprasīs.

Kopsavilkums

Kopumā es vērtētu šos grozījumus pozitīvi, jo VID tie dod papildus kontroles funkciju un operatīvu informāciju, kuru var ātri apstrādāt un identificēt potenciālus transfertcenu riskus, savlaicīgi vēl pirms nodokļu kontroles uzsākšanas.

Vienlaicīgi, grozījumi stimulē plašāku uzņēmumu loku parūpēties par transfertcenām  savlaicīgi, bez VID īpaša uzaicinājumu. Lai arī uzņēmumiem tiek uzlikts papildus pienākums, manuprāt, tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim iesniedza katru gadu dokumentāciju, slogs netiek būtiski palielināts. Savukārt uzņēmumiem, kuru kontrolētie darījumi nepārsniedz 5 milj., būs jāveic vismaz minimāli iespējamais transfertcenu pamatošanas darbs, kurš samazinās transfertcenu riskus un varbūtību, ka VID varētu veikt negaidītu nodokļu kontroles pasākumu.