LatviešuGrāmatvedības pakalpojumi – ārvalstu komercsabiedrību filiāle un pastāvīgā pārstāvniecība
Mūsu darbiniekiem ir liela pieredze grāmatvedības un nodokļu pakalpojumu sniegšanā ārvalstu uzņēmumu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām.
Saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām ārvalstu uzņēmumu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā un kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā. Līdz 2013.gada beigām reģistri ir jākārto latos, bet no 2014.gada 1.janvāra – eiro. Grāmatvedības dokumenti ir uzrādāmi VID pēc tā pieprasījuma, piemēram, tam veicot tematiskās pārbaudes vai auditus.
Uz ārvalstu uzņēmumu filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām pamatā attiecas tās pašas grāmatvedības un nodokļu prasības, kuras attiecas uz iekšzemes uzņēmumiem. Tomēr filiālēm un pastāvīgajām pārstāvniecībām nav jāgatavo pilns gada pārskats, tā vietā ir nepieciešams sagatavot bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām.
Zemāk tiek sniegta detalizētāka informācija par pastāvīgās pārstāvniecības izveidošanās un nodokļu maksāšanas kārtību.
Kad veidojas pastāvīgā pārstāvniecība?
Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” 14. panta septīto daļu tiek uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:
- Nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu
- Darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi
- Darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai
Neatkarīgi no augstākminētajiem noteikumiem tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:
- Izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību
- Izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību
- Laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu
- Izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus nerezidenta (ārvalsts komersanta) vārdā
Par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:
- Normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām
- Valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis
Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu piemērošana
Konvencijas parasti sašaurina pastāvīgās pārstāvniecības definīciju, nosakot, ka jēdziens “pastāvīgā pārstāvniecība” neietver:
- Iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm
- Uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm
- Uzņēmumam piederošos preču un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā
- Pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai, vai uzņēmumam nepieciešamās informācijas vākšanai
- Pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādu citu sagatavošanas vai palīgdarbību
- Pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu iepriekš minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ar nosacījumu, ka kopējais darbības veids ir ar sagatavošanas vai palīgdarbības raksturu
Pastāvīgā pārstāvniecība: reģistrācija
Pastāvīgo pārstāvniecību reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc tās noteiktās saimnieciskās darbības vietas atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumiem Nr. 150 ”Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”.
Kas jāņem vērā, kārtojot pastāvīgo pārstāvniecību grāmatvedību?
Pastāvīgajām pārstāvniecībām ir jāpiemēro likums „Par grāmatvedību”. Saskaņā ar šī likuma 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.
Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Ārvalsts komersanta filiāles vai nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgajā pārstāvniecības gadījumā, uzņēmuma vadītājs ir persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu (nerezidentu) darbībās, kas saistītas ar filiāli vai pastāvīgo pārstāvniecību;
Grāmatvedības reģistros par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība – lati un santīmi, no 2014. gada 1.janvāra – eiro. Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā, bet, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums. Grāmatvedības reģistrus kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā.
Ievērojot to, ka ārvalstu komersanta filiāle vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība ir daļa no ārvalstu uzņēmuma, kārtojot tās grāmatvedību ir nepieciešama sasaiste ar attiecīgā ārvalstu uzņēmuma grāmatvedību, regulāras datu saskaņošanas un informācijas apmaiņa.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Pastāvīgās pārstāvniecības un filiāles apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr. 587 „Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā. Nodokļa deklarāciju pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām.
Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta otro daļu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15% no šā apliekamā ienākuma.
Ja pārstāvniecība ir izveidojusies nerezidentam, ar kuru ir noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nemaksāšanas novēršanu, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, ir pieļaujama pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai arī nerezidenta valstī, kuram šī pastāvīgā pārstāvniecība pieder.
Apliekamā ienākuma vienkāršotā noteikšanas metode
Pastāvīgās pārstāvniecības, kuru darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus, var noteikt apliekamo ienākumu pēc vienkāršotās apliekamā ienākuma noteikšanas metodes. Piemērojot vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, tiek uzskatīts, ka pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais ienākums ir vienāds ar 20 % no pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem. Par vienkāršotās metodes piemērošanu pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc reģistrācijas vietas ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas Latvijā.
Pastāvīgās pārstāvniecības, kas piemēro vienkāršoto apliekamā ienākuma noteikšanas metodi, var rakstiski vienoties ar ieņēmumu izmaksātājiem – Latvijas rezidentiem vai citu nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā, vai šo nerezidentu Latvijas filiālēm – par to, ka nodokli no ieņēmumiem, kurus pastāvīgā pārstāvniecība gūst no šiem izmaksātājiem, aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs. Izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, kā arī veic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam un pastāvīgajai pārstāvniecībai. Par katru šādu vienošanos pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc reģistrācijas vietas ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc katras vienošanās noslēgšanas, pievienojot attiecīgo rakstisko vienošanos ar ienākuma izmaksātāju. Šajā gadījumā pastāvīgā pārstāvniecība kopējo maksājamo nodokļa summu samazina par summu, kas atbilst izmaksātāju ieturētajām un valsts budžetā iemaksātajām nodokļa summām.