Darījumi ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstu (ārzonu) uzņēmumiem

Veicot komercdarbību starptautiskajā arēnā, Latvijas uzņēmumi vai fiziskās personas nereti veic darījumus ar uzņēmumiem, kuri atrodas zemu vai beznodokļu (ārzonu) valstīs. Darījumu ar ārzonām iemesls bieži vien ir tas, ka uzņēmumi cenšas izmantot atšķirības dažādu valstu nodokļu regulējumā ar mērķi ietaupīt nodokļus un maksimizēt peļņu. Tomēr ne vienmēr zemu nodokļu uzņēmumu izmantošana darījumos ir Latvijas uzņēmumu iniciatīva, bieži vien darījuma slēgšanu ar ofšora uzņēmumu uzspiež darījuma partneris. Kā piemēru var minēt preču iepirkumus no Ķīnas, kuros preces piegādā Ķīnas piegādātājs, bet rēķinu par preču piegādi izsniedz Honkongas (beznodokļu zona) finanšu centrs.

Darījumus ar ārzonām valstis parasti cenšas mazināt, ieviešot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ierobežojošas normas (pretizvairīšanās normas). Uz doto brīdi, saskaņā ar 2001.gada 26.jūnija MK noteikumiem Nr.276 „Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” ārzonu sarakstā ir iekļauti 65 valsts un teritorijas, attiecībā uz kurām ir izstrādāti īpaši nodokļu piemērošanas noteikumi.

Pretizvairīšanās normas Latvijas likumdošanas aktos ir izstrādātas tādā veidā, lai, pēc iespējas, samazinātu tādu darījumu skaitu un novērstu nodokļu zaudējumus valstij. Tomēr šīs normas pilnībā neizslēdz darījumu veikšanu ar ārzonu uzņēmumiem, bet gan ir vērstas uz šādu darījumu pamatošanu.

Šīs raksts sniedz ieskatu darījumos ar ofšoriem un to nodokļu aspektos, pamatoties uz „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa” likumu, „Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa” likumu, MK noteikumiem un VID informatīviem materiāliem.

Vispārīgā informācija

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.daļa paredz vispārējo principu, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ir jāietur pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.² daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas ārzonu valstīs, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.

Speciālas normas ir paredzētas attiecībā uz procentu maksājumiem, dividendēm un atlīdzību par intelektuālo īpašumu. Atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.² daļas prasībām no augšminētajiem maksājumiem tiek ieturēti nodokļi pēc šādām likmēm:

• no procentu maksājumiem – 5%, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15% no visiem pārējiem procentu maksājumiem;
• no maksājumiem par intelektuālo īpašumu – 15%;
• no ārkārtas dividendēm – 30%.

Jāatzīmē, ka nodoklis tiek ieturēts no bruto summas, tātad attiecībā uz dividendēm nodoklis ir jāietur no peļņas, kura tiek sadalīta dividendēs, un nodoklis ir jāietur to izmaksas brīdī. Piemēram, ja akcionāram pienākas dividendes 1 000 euro apmērā, būs jāietur 150 euro, bet akcionāram jāpārskaita – 850 euro. Attiecībā uz procentu maksājumiem un atlīdzību par intelektuālo īpašumu vai maksājumiem par citiem darījumiem nodoklis ir jāietur no līgumā (vai rēķinā) norādītās bruto summas.

Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem, saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.daļu, ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 9.daļa).

Preču iegāde no ārzonas uzņēmuma

Gadījumā, ja no ofšora uzņēmuma Latvijas uzņēmumam tiek iegādātas preces, atlīdzībai par preču iegādi ir jāpiemēro nodoklis 15% apmērā. Tā kā šādi darījumi tiek uzskatīti par darījumiem ar saistītu uzņēmumu, gadījumā, ja preces tiek iegādātas par tirgus cenām (nepārsniedz tirgus cenu), nodokļu ieturējumu var neveikt. Šajā gadījumā problēmas rada pienākums pierādīt, ka preces tiešām ir iegādātas par tirgus cenām, līdz ar to ir nepieciešams sagatavot transfertcenu dokumentāciju (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.pants un 12.panta 4.daļa).

Saskaņā ar 2006.gada 4.jūlija MK noteikumu Nr.556 „Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr.556) 83.punktu, lai noteiktu preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtību, piemēro vienu no zemāk minētām metodēm:

• Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode;
• Tālākpārdošanas cenu metode;
• Izmaksu pieskaitīšanas metode;
• Darījumu tīrās peļņas metode;
• Peļņas sadalīšanas metode.

Tirgus cenas noteikšanas metodi izvēlas atkarībā no darījuma veida un saistīto uzņēmumu veiktajām funkcijām, ar tām saistītajiem riskiem, izmantotajiem aktīviem un citiem darījuma vērtību ietekmējošiem faktoriem. MK noteikumi Nr.556 paredz, ka piemērojot minētas metodes, var izmantot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dokumentu „Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām” (MK noteikumu Nr.556 83. – 89., 91., 93.punkti).

Praksē priekšroka tiek dota salīdzināmo nekontrolēto cenu metodei. Tomēr nereti no ārzonām iegādātajām precēm nav atrodamas pilnībā ar to salīdzināmas preces. Tādos gadījumos darījumā ir jāanalizē peļņas normas, piemērojot kādu no tālākajām metodēm. Ja Jums ir nepieciešams noteikt preču iegādes no ārzonas uzņēmuma tirgus vērtību, lūdzu, sazinieties ar Artūri Breici (tālr. +371 29274911, epasts info@transfertcenas.lv.)

Gadījumos, ja maksājumus par preču piegādi no ofšora uzņēmumiem ir veikusi fiziskā persona, un to preču izcelsmes valsts ir attiecīga zemu nodokļu teritorija, tie nav apliekami ar nodokli. Pretēja gadījumā ietur IIN pēc 25% likmes (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 17.daļa). Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no šiem maksājumiem, ja fiziskā persona pamatoti pierāda, ka maksājums netiek izdarīts ar nolūku samazināt maksātāja apliekamo ienākumu vai citādi izvairīties no nodokļu maksāšanas Latvijā.

Preču piegāde/pakalpojumu sniegšana ārzonas uzņēmumam

Preču piegādes/pakalpojumu sniegšanas ārzonas uzņēmumam gadījumā, ir piemērojama likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.panta 4.daļa, saskaņā ar kuru darījums ar ārvalstu uzņēmumu tiek uzskatīts par darījumu ar ārvalstu saistīto uzņēmumu, kā arī 12.panta 2.daļas 2.punkts, saskaņā ar kuru preču pārdošana/pakalpojuma sniegšana nedrīkst tikt veikta zem tirgus vērtības. Tātad ir jāveic darījuma tirgus vērtības pamatošana, kā aprakstīts iepriekšējā nodaļā.

Vērtspapīru atsavināšana

Uzņēmumam ir tiesības samazināt nodokļa maksātāja peļņu gadījumā, ja ienākums tiek gūts no vērtspapīru atsavināšanās, tomēr šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad vērstpapīru atsavināšana notika kapitālsabiedrībai, kura atrodas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Tas nozīmē, ka vērstpapīru atsavināšanas darījumi ar ofšoriem tiek aplikti ar 15% nodokli (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta 4.daļas 9.punkts).

Piemērs. Latvijas uzņēmumam pieder divas meitas sabiedrības: viena sabiedrība – Kiprā, otra – Honkongā. Uzņēmums nolēma atsavināt abu sabiedrību akcijas, un tādējādi iegūt papildus ienākumu attiecīgi 10 000 un 20 000 euro apmērā. Kopējais Latvijas uzņēmuma ienākums ir 100 000 euro. Uzņēmumam ir tiesības samazināt ienākumu par 10 000, kas ir iegūts no Kipras sabiedrības akciju atsavināšanās. Ņemot vērā to, ka Honkonga pēc MK noteikumiem ofšoru saraksta ir pieskaitīta kā zemu nodokļu valsts vai teritorija, 20 000 euro ienākums tiek aplikts ar nodokli. Tas nozīmē, ka ar nodokli 15% tiek aplikts Latvijas uzņēmuma ienākums 90 000 euro apmērā (100 000 – 10 000 euro).

Tomēr, gadījumā, ja publiskās apgrozības vērstpapīri tiek iegādāti par tirgus cenām, nodokļu ieturējumu var neveikt, līdzīgi kā ar preču piegādi (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.daļa 3.punkts).

Dividendes

Dividendes, kuras Latvijas uzņēmums izmaksā ārzonu uzņēmumam

Likums paredz, ka vismaz 15% nodokli jāietur no visām dividendēm, kuras ir izmaksātas ārzonas uzņēmumiem, neatkarīgi no pārējiem likuma noteikumiem. Savukārt no ārkārtas dividenžu maksājumiem tiek ieturēts nodoklis pēc dubultās likmes – 30%. Kārtējās dividendes var tikt izmaksātas ik gadus, bet ārkārtas dividendes, saskaņā ar Komerclikuma 161.¹ pantu, ir dividendes, kas ir aprēķinātas no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 8.² daļa).

Dividendes, kuras Latvijas uzņēmums saņem no ārzonu uzņēmuma

Attiecībā uz dividendēm, ko nodokļu maksātājs – juridiskā persona, saņem no dividenžu izmaksātāja, kurš ir rezidents ārzonā, nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, t.i. faktiski apliek ar nodokli 15% apmērā (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 11.panta 2.daļa).

Saņemot dividendes no valsts, kura nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju, atšķirībā no ofšora valstīm, ienākumi no dividendēm netiek aplikti ar nodokli (likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 11.pants).

Dividendes, kuras tiek izmaksātas fiziskajai personai – ārzonas rezidentam

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” neparedz īpašus noteikumus dividenžu, kuras Latvijas uzņēmums izmaksā ārzonas rezidentam – fiziskajai personai, t.i. ir ieturams nodoklis 10% apmērā. Tomēr atbilstoši likumam „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” fiziskās personas – ārvalstu rezidenti šī likuma izpratnē arī ir nodokļu maksātāji. Līdz ar to ir jāpiemēro abu šo likumu normas.

Saskaņā ar VID informatīvo materiālu par dividenžu izmaksu fiziskām personai, kura ir zemu nodokļu un beznodokļu valsts vai teritorijas rezidents, piemēro gan likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, gan likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikumus. Tas nozīmē, ka kopēja likme 15% ir sadalīta starp iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) (10%) un UIN (5%).

Piemērs. Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes fiziskai personai, kura ir Sanmarīno Republikas rezidents, 1 000 euro apmērā. Nodokļa likme tiek sadalīta starp IIN un UIN – 10% (100 EUR) uzņēmums iemaksā budžetā kā IIN un 5% (50 EUR) kā UIN. Kopumā, uzņēmums ieturēja no dividendiem 150 euro, kas ir tie paši 15%, bet sadalīja to kā IIN un UIN, un iemaksāja to attiecīgajās kasēs.

Dividendes, kuras rezidents – fiziskā persona saņem no ārzonas

No 2013.gada 1.janvāra uz fiziskās personas apliekamo ienākumu attiecina ārzonas sabiedrības peļņas (aktīvu vērtību pieauguma) daļu būtiskas līdzdalības gadījumā, kas ir proporcionāla maksātāja (rezidenta) līdzdalībai ārzonas sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai kas ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē (likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.pants 12.² daļa un 17.³ pants).

Šī norma ir vērtējama kā pretizvairīšanās norma, jeb tā sauktā „kontrolētā ārvalstu uzņēmuma” norma, kuras mērķis ir novērst peļņas avotu nobēdzināšanu ārzonu uzņēmumos.

Bez šāda apliekamā ienākuma aplikšanas ar nodokli Latvijā, no ārzonu uzņēmuma saņemtās dividendes būs apliekamas arī ar 10% apmērā parastajā kārtībā.

Intelektuālais īpašums

No maksājumiem par intelektuālo īpašumu, kas ir veikti uzņēmumiem ārzonās, ir jāietur nodoklis 15% apmērā.

Dažkārt maksājums par intelektuālo īpašumu tiek jaukts ar maksājumu par pakalpojumu saņemšanu un otrādi. Lai konstatētu vai ir saņemts intelektuālais īpašums ir jāpiemēro likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 1.panta 8.daļu, saskaņā ar kuru ar maksājumu par intelektuālo īpašumu saprot kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

Tātad analizējot darījumu, ir jākonstatē vai tiek iegūtas autortiesības vai tiesības izmantot autortiesības, t.i. tiesības izmantot autora mantiskās, piemēram, izplatīt darbu, pārveidot, iznomāt. Jāpiebilst, ka iegādājoties tiesības lietot galalietotāja licence datorprogrammai, maksājums par šādu pakalpojumu netiek uzskatīts par maksājumu par intelektuālo īpašumu, jo lietotājs iegūst vienīgi tiesības izmantot datorprogrammas produktu savām iekšējām biznesa vajadzībām (tam nav tiesību to reproducēt, pavairot, izplatīt utt.).

Līdzīgi kā ar dividendēm, maksājumi par intelektuālo īpašumu, kas ir izdarīti „neofšora” uzņēmumiem, no 1.janvāra 2014. gada vairs netiek aplikti ar nodokli.

Nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršana

Iepriekšminētie gadījumi attiecas uz darījumiem ar uzņēmumiem, kas atrodas zemu vai beznodokļu valstīs un teritorijās, un ar kuriem Latvijai nav noslēgta konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā tika noslēgts līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, iepriekšminētais neattiecas uz uzņēmumiem, kas atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, kuri tiek uzskatīti par ofšoru, jo Latvijai ir noslēgta atbilstoša konvencija ar to.