Glosārijs

Darījuma tirgus vērtības princips

Starptautiskais standarts, par kuru ESAO dalībvalstis ir vienojušās izmantot nodokļu aplikšanas nolūkos un transfertcenu noteikšanai. Darījuma tirgus vērtības princips ir noteikts Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (ESAO) paraug-konvencijas 9. pantā, kas nosaka: “(..) gadījumā, ja starp šiem diviem (saistītajiem) uzņēmumiem viņu komerciālajās vai finanšu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kas atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura izveidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekš minēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.” Citiem vārdiem, lai vērtību darījumam starp saistītajām personām ir jāatbilst tāda darījuma vērtībai, kurš:

  • Ir veikts starp nesaistītām personām (nekontrolēts darījums)
  • Pēc būtības ir analoģisks vai līdzīgs (salīdzināms) šādam darījumam
  • Ir veikts analoģiskos (salīdzināmos) apstākļos

Darījuma tīrās peļņas metode (transactional net margin method)

ESAO vadlīniju definīcija: „Darījumu peļņas metode, kurā tiek analizēta tīrās peļņas norma saistībā ar atbilstošu bāzi (piemēram, izmaksas, aktīvi), kuru nodokļu maksātājs gūst no kontrolētā darījuma.”

Ministru Kabineta noteikumu Nr.677 16. punkta izpratnē: „Metode, kurā darījumu vērtība (preces, produkta vai pakalpojuma cena) tiek noteikta, izvērtējot tīro peļņu pret atbilstošu bāzi (piemēram, izmaksām, ieņēmumiem, aktīviem vai citu atbilstošu bāzi), ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vērtību vai preces cenu ietekmējošus faktorus; metodi piemēro līdzīgi kā tālākpārdošanas cenu metodi vai izmaksu pieskaitīšanas metodi ,ja kontrolētā darījuma tiešo un netiešo izmaksu uzcenojumu vai bruto peļņas normas salīdzināšana ar nesaistītu personu attiecīgajiem finanšu rādītājiem nesniedz pietiekami ticamu un ar darījuma cenu (vērtību) ietekmējošiem faktoriem pamatotu rezultātu.”

Funkcionālā analīze

Funkcionālā analīze ir transfertcenu noteikšanas pamats, tās ietvaros tiek analizētas kontrolētajos darījumos pastāvošās un izpildītās funkcijas, uzņemtie un kontrolētie riski, izmantotie aktīvi un citi darījumu vai komerciālās vai finanšu attiecības ietekmējoši faktori.

MK noteikumi nosaka, ka:

  • Salīdzināmās pamatfunkcijas ir produkta ražošana, izpēte un attīstība, preču tirdzniecība un izplatīšana, reklāma, mārketings un finansēšanas nodrošināšana, kā arī citas funkcijas;
  • Salīdzināmie riski atkarībā no veiktajām funkcijām var būt tirgus riski, kreditoru un debitoru riski, zaudējumu riski, kas saistīti ar preču krājumu uzglabāšanu, valūtas svārstību riski un zaudējumu riski, kas saistīti ar ražošanas iekārtu nolietošanos vai neveiksmīgu ieguldījumu konkrētā produkta pētniecības un attīstības projektā, apdrošināšanas un garantiju riski, kā arī citi riski.

Lai saistīto personu salīdzinātu ar citu uzņēmumu, balstoties uz tā veicamajām funkcijām, riskiem un izmantotajiem aktīviem, tiek noteikts komercdarbības modelis, kādu izmanto kontrolētais uzņēmums. Ražotājiem šādi modeļi ir pilna riska ražotājs, līgumražotājs vai ražošanas pakalpojumu sniedzējs. Preču izplatītājam šādi modeļi ir, piemēram, pilna riska izplatītājs, izplatītājs ar ierobežotām funkcijām, komisionārs vai aģents. Prakse rāda, ka ražotāja rentabilitāte ir atkarīga vairāk tieši no izraudzītā funkciju modeļa, nevis no precēm, kuras tiek ražotas vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

ESAO vadlīniju definīcija: “Vienošanās, kas iepriekš nosaka paredzamajiem darījumiem starp saistītajām personām atbilstošu kritēriju kopumu (t.sk. metodi, salīdzināmos datus un attiecīgas korekcijas, kā arī nākotnes notikumu kritiskos pieņēmumus), lai noteiktu šiem darījumiem atbilstošas transfertcenas noteiktā laika nogrieznī. Iepriekšēja vienošanās var būt vienpusēja, kad tiek iesaistīta viena nodokļu administrācija un viens nodokļu maksātājs, vai daudzpusēja, kad tiek iesaistīta vienošanās starp divu vai vairāku nodokļu administrācijām.”

Latvijas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.1 pants „Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu” paredz, ka nodokļu maksātājam ir tiesības noslēgt vienpusēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

Izmaksu pieskaitīšanas metode

ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kurā tiek izmantotas piegādātājam radušās produktu vai pakalpojumu izmaksas kontrolētajā darījumā. Pie šo izmaksu vērtības tiek pieskaitīts atbilstošs izmaksu uzcenojums, lai rastos atbilstošs peļņas apjoms saistībā ar veiktajām funkcijām (ņemot vērā izmantotos aktīvus un uzņemtos riskus) un tirgus stāvokli. Vērtība, kas izveidojas, piemērojot izmaksu uzcenojumu pie iepriekš minētajiem izdevumiem, tiek uzskatīta par kontrolētā darījuma tirgus vērtību

Ministru Kabineta noteikumu Nr.677 15. punkta izpratnē: ”Metode, ar kuru darījuma tirgus cena tiek noteikta pārdevēja pārdotās produkcijas vai pakalpojuma sniedzēja sniegto pakalpojumu tiešajām un netiešajām izmaksām, kas saistītas ar produkta pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu saistītai personai, pieskaitot atbilstošu izmaksu uzcenojumu, kādu pārdevējs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu personu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma cenu ietekmējošus faktorus; metodi piemēro preču (produktu) pārdevēja (ražotāja) vai pakalpojumu sniedzēja darījumiem, ja attiecīgajos darījumu priekšmetos nav ieguldīts nozīmīgs un unikāls nemateriālais īpašums .”

Nozares analīze

Kontrolētais darījums tiek analizēts tās nozares ietvaros, kurā uzņēmums darbojas. Nozares analīzes mērķis ir identificēt nozares īpatnības, ietverot sekojošus jautājumus:

  • Nozares raksturojums (preces vai pakalpojumi, to klasifikācija un vispārējais raksturojums)
  • Nozares īpatnības (piemēram, kapitāla, darba spēka, ieguldījumu nepieciešamība, produktu daudzveidība, tirgus briedums utt.)
  • Konkurētspēju veicinošie faktori (jaunievedumu nepieciešamība, kvalitātes nodrošināšana, klientu attiecību veidošana, pārdošanas stratēģija utt.)
  • Nozares tiesiskā regulējuma līmenis
  • Nozares statistiskie rādītāji
  • Svarīgāko risku indikatori (krājumu risks, kredīta risks, jaunievedumu risks)

Nozares analīzes rezultāti ļauj konstatēt nozares sektoru, kurā saistītais uzņēmums darbojas, un ļauj atlasīt analoģiskus uzņēmumus, kuri darbojas tajā pašā sektorā un līdz ar to ir izmantojami salīdzinošo rādītāju atlasei, kā arī faktorus un riskus, kuri ietekmē cenu veidošanos attiecīgajā nozarē.

Peļņas sadales metode (Profit split method)

ESAO vadlīniju definīcija: „Darījumu peļņas metode, kura identificē kopējo saistīto uzņēmumu peļņu no kontrolētā darījuma un šo peļņu sadala starp saistītajiem uzņēmumiem, balstoties uz ekonomiski pamatotiem principiem, kuri atbilst tādam peļņas sadalījumam, kāds būtu sagaidāms un atspoguļots līgumā, kas noslēgts atbilstoši darījuma tirgus vērtības principam.”

Ministru Kabineta noteikumu Nr.677 17. punkta izpratnē: „Metode, kuru izmanto, ja saistītas personas veic savstarpēji saistītus darījumus vai piedalās secīgos darījumos preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas cikla ietvaros un šos darījumus nevar novērtēt atsevišķi. Piemērojot šo metodi, vispirms nosaka saistītu personu savstarpēji veikto darījumu rezultātā gūto kopējo peļņu. Pēc darījuma funkcionālās analīzes, izvērtējot katras darījumā iesaistītās personas veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus, peļņa starp tiem tiek sadalīta atbilstoši tādam ekonomiski pamatotam peļņas sadalījumam, par kādu būtu vienojušās nesaistītas personas; metodi piemēro savstarpēji atkarīgiem darījumiem, ja nevar konstatēt nesaistītu personu salīdzināmus darījumus, kā arī darījumiem, kuros iesaistītas vairākas saistītas personas ar nemateriālā īpašuma iesaistīšanu vai bez tās .”

Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode

ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kura salīdzina kontrolētajā darījumā atsavinātā īpašuma vai sniegto pakalpojumu vērtību ar īpašuma atsavināšanas vai pakalpojumu sniegšanas vērtību salīdzināmā nekontrolētā darījuma salīdzināmos apstākļos.”

Ministru Kabineta noteikumu Nr.677 13. punkta definīcija: „Metode, kuras ietvaros salīdzina saistītu personu savstarpēji veiktajā darījumā piemēroto cenu ar saistītas personas un ar to nesaistītas personas veikta salīdzināma darījuma cenu vai ar citu nesaistītu personu veikta salīdzināma darījuma cenu, vai, ja tas ir pietiekami salīdzināmi, ar apkopotu publiski pieejamu informāciju par salīdzināmu nesaistītu personu veiktu darījumu cenām un citiem cenu ietekmējošiem faktoriem salīdzināmos apstākļos; metodi piemēro, ja tiek veikti darījumi ar precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas ir salīdzināmas ar nesaistītu personu veiktu darījumu cenām, vai ja ir iespējams veikt pietiekami precīzas korekcijas, lai izslēgtu darījumu atšķirību būtisku ietekmi uz darījuma vērtību vai preces, produkta vai pakalpojuma cenu .”

Salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīze (Ekonomiskā analīze)

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 2. daļas 9. punkts nosaka, ka nodokļu maksātājam atkarībā no izvēlētās metodes ir jāveic salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi.

Salīdzināmo datu pētījums ir svarīga transfertcenu politikas sastāvdaļa, un tā tiek veikta, lai noteiktu cenas vai uzcenojumu, kurus piemēro nesaistītas puses, darījumos, kuri ir salīdzināmi ar saistīto uzņēmumu veikto darījumu. Pētījumu mērķis parasti ir konstatēt vispārīgus nosacījumus, kas skar darījumus, ko veic trešās puses attiecīgajā tirgū. Šāds pētījums palīdz noskaidrot cenu/uzcenojumu vērtību diapazonu, kādu piemērotu nesaistīti uzņēmumi analoģiskos apstākļos.

Tālākpārdošanas cenu metode

ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kura pamatojas uz cenu, par kuru produkts, kurš tika iegādāts no saistīta uzņēmuma, tiek tālākpārdots nesaistītam uzņēmumam. Tālākpārdošanas cena tiek samazināta par tālākpārdošanas cenas maržu. Atlikusī vērtība pēc tālākpārdošanas cenas maržas atskaitīšanas, kā arī korekcijām citās izmaksās, kuras ir saistītas ar produkcijas iegādi (piemēram, muitas nodokļi), var tikt uzskatīta par darījuma tirgus vērtību, sākotnējā īpašuma atsavināšanas darījumā starp saistītajiem uzņēmumiem.”

Ministru Kabineta noteikumu Nr.677 14. punkta izpratnē: „metode pamatojas uz cenu, par kādu preces (produktus), kas iegādātas no saistītas personas (uzņēmuma), tiek pārdotas tālāk nesaistītai personai. Minēto cenu samazina par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējam būtu jāsedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu vai peļņas normu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus. Tas, kas paliek pāri pēc bruto peļņas atņemšanas un citām nepieciešamajām izmaksu korekcijām ir uzskatāms par darījuma tirgus vērtību (vai preces, produkta tirgus cenu); metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes darījumiem, ja tālākpārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai, ievērojami nepalielinot preces vērtību un saglabājot tās identitāti.”

Transfertcena

Preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 18. daļas vai 152 p. 2. daļas 1. , 2. , 3. , un 4. punktā minētajām personām). Praksē ar jēdzienu “transfertcena” (iepriekš – “transferta cena” vai retos gadījumos “transfērcena”) apzīmē faktisko cenu kontrolētajos darījumus, kuru dalībniekiem ir pienākums ievērot darījumu tirgus vērtību.

Uzņēmuma analīze

Uzņēmuma analīzes mērķis ir identificēt uzņēmuma īpatnības, kuras ietekmē cenu veidošanos, piemēram, vadības modelis, biznesa stratēģija un atbildības struktūra. Tipiski uzņēmuma analīzē tiek iekļauti sekojoši fakti:

  • Uzņēmuma grupas profils (vēsture, fakti, finanšu rādītāji)
  • Uzņēmuma stratēģija
  • Uzņēmuma organizatoriskā struktūra un atbildības sadalījums
  • Saistīto uzņēmumu darījumu apraksts un analīze
  • Finanšu rādītāji utt.

Uzņēmuma analīzes rezultātā tiek izdalīti uzņēmumam raksturīgie faktori, būtiskākie riski , darījuma karte, vadības modelis, kas ietekmē cenu veidošanos.